tàuks (li.
táukas "Fettstückchen", s. Būga Ksn. I, 223, apr. taukis
"Schmalz", serb.
tûk "pinguedo", čech.
tuk "Fett"), fett, feist: tauka mute, sūdaiņi ragi (von einer unreinlichen Wirtin) U.
taukus zirgus baruosim BW. 11478.
lai aug mieži kupli, tauki 32817, 1.
taukie tīrumiņi 28245, 3 var.
jūsu sejas ir taukas Vēr. II, 843.
taukas pļavas Zeif. II, 152.
neteic tauku nedīrātu! JlgRKr. II, sak. v. 595.
juo taukāks, juo labāks RKr. VI, sak. v. 890.
taukā sajēmies V Mos. 32, 15,
fett geworden. Plur.
tàuki, das Fett, der Talg: pārduot taukus, pirkt pavalgu RKr. VI, sak. v. 891.
tauki pe̦ld pa virsu Br. sak. v. 1253.
ūdens nevar taukiem virsū tikt JIgRKr. II, sak. v. 622.
iet kâ pa taukiem (geht wie gehext, ganz glatt) Etn. II, 62 u. a.
dzīvuo kâ zutis pa taukiem Jauna raža IV, 76.
krietni taukuos iedzīvuoties Skalbe Kâ es . . . 23.
alkstuošu ne pēc zemes taukiem Vēr. II, 99.
zemes tauki (li.
žẽmės taukai bei Bezzenberger Lit. Forsch. 187),
Gichtschwamm U., Etn. II, 11,
phallus impudicus Frauenb., RKr. II, 75.
tauku de̦sa, die Schlange Br. 411.
tauku saknes U.,
symphytum officinale. tauku zâle(s) Mag. IV, 2, 74, U., RKr. II, 75,
das Fettkraut, pinguicula vulgaris. Nebst tukt, tukls, tūkt, tūks, ae. ƥéoh "dicker Oberteil des Schenkels", ir. tón "podex" zur Wurzel von slav. tyti "fett werden", serb. tôv "Fettigkeit", ai. tūya-ḥ "kräftig, stark", tavas- "stark", av. tavaiti "vermag", li. túlas "mancher", apr. tūlan "viel", gr. τύλη "Polster", li. tumė´ti "dick werden", le. tumîgs "dick, fleischig", lat. tumēre "geschwollen sein", an. ƥumall "Daumen", ai. túmra-ḥ "feist", kymr. twf "Stärke" u. a., s. Trautmann Wrtb. 314 f., Walde Wrtb 2 797 f., Boisacq Dict. 945 f.Avots: ME IV,
136,
137