teļš (ostli. tẽlias "Kalb"), das Kalb: Sprw. vai teļa deļ vil˜kam nebūs brīv dārzā skatīties? RKr. VI, 895. pirmie teļi nīkst 896. iesim vienu ceļu, kausim vienu teļu! Br. sak. v. 166. teļš dīc Etn. II, 51. aršana ar cita teļu A. XX, 399. ūdeņa teļš Vēr. II, 929. liela luopa teļš, Rindvieh (Schimpfwort) Mag. XIII, 2, 58. Zu urslav. telę "Kalb"; vgl. Trautmann Wrtb. 317, Śmieszek Mater. i prace IV, 397 ff.

Avots: ME IV, 161

teļš: Demin. teliņš Frauenb. u. a.; teļa putras piestrē̦buši BW. 2189. redzēju briežu māti savu teļu vadājuot 2617, 9. kur ... teļinus ganīs 1558, 3. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 740.

Avots: EH II, 675