Paplašinātā meklēšana

[pate̦nkas, der Dank Lng.: gan maģ pate̦nkas viņš nuopelnī, wenig Dank verdient er Für. I, unter tencināt.]

Avots: ME III, 120

‡ apdzirdêt (li. apgirdė´ti), (oberflächlich) zu hören bekommen Spr.: tās te̦nkas mēs jau apdzirdējām (pa ausu galam) Nitau. nuo tiem apdzirdēt par viņu dzīves un darba īpašībām Kaudz. M. Atmiņas I, 298. par tuo jau gan apdzird tālu vis˙apkārt Janš. Līgava II, 43.

Avots: EH I, 79

‡ atnẽ̦sât, = ‡ atne̦sât: a. slimības, te̦nkas Bauske, Trik. gan es tuos tâ˙pat staigādama atnē̦sāšu Smilten.

Avots: EH I, 157

izduõma, izduõmãjums, izduõms, Erdichtung, Erfindung: tās ir tukšas te̦nkas un izduomas MWM. tas prātīgs izduoms Seibolt. tādu smalku izduomu tev jau vis+maz viens ve̦se̦ls ve̦zums A. XVIII, 313.

Avots: ME I, 730

‡ izvamplâtiês ² Dunika, zur Genüge klatschen, schwatzen ("ar platu muti visādas te̦nkas sarunāt"): vai neesi vēl izvamplājusēs?

Avots: EH I, 493

kal˜dinât (káldinti),

1) fakt., schmieden, beschlagen, lassen:
bagāts tē̦vs laisku meitu sudrabā kaldināja BW. 11642. ej smēdē, kaldin[i] piešus 9811. ce̦turtā gadiņā kaldināju kumeliņu 13730, 38;

2) freqn., schmieden, beschlagen:
pūra lāde kaldināta 7707. akmenī uzturas kalējs, pastaāvīgi kaldinādams zuobe̦nu LP. VI, 494;

3) fig., schmieden:
sle̦pe̦ni nuoduomi vēl aiz+vien tiek kaldināti MWM. VI, 459. cilvē̦ki, kas nepruot kaldināt liekuldīgas te̦nkas R. Sk. III, 127. patiesība vēl vienmē̦r tiek kaldināta pie krusta Vēr. II, 605.

Avots: ME II, 140, 141

‡ II ļe̦zga C. Lärm (mit Prügelei). Plur. ļe̦zgas (s. ME. Il, 539): "te̦nkas" Siuxt. Vgl. dazu li. lazgė´jims "unaufhöfliches Durcheinandersprechen", r. лезга "Schwätzer", gr. λέσχη "Gespräch" u. a. bei Scheftelowitz. KZ. LIV, 233, zu gr. λέσχη aber auch Walde Vrgl. Wrtb. II, 424.

Avots: EH I, 772

pasaka,

1): sataisījis pasakas (= sate̦nkājis) Kreiļam par manim Seyershof. sliktas pasakas (= te̦nkas) AP. pasakas teikt (schwatzen, sich unterhalten)
Salis. nesmukas pasakas (Gerede) bij izgājušas ebenda. izrunātas pasakas (= nuostāsti) nuo ve̦ciem laikiem ebenda. vai tai naktī kuo saķērāt? - pasakas (Unsinn, keine Rede davon)! bij jānāk atkal uotru nakti Siuxt.

Avots: EH XIII, 169

I pļe̦rra,

1) pļe̦r̃ra Dond. n. RKr. XVII, 47, C., comm., ein Schwätzer;

2) pļe̦r̃ra Lautb., eine Nachtwächterschnarre;

3) pļe̦r̃ra "te̦nkas (Gerede)" Schibbenhof.

Avots: ME III, 370

poñckas "te̦nkas" Schleck n. FBR. VII, 35.

Avots: ME III, 375

re̦ñkuôt (?) "te̦nkas stāstīt" Ziepelhof; vgl. reikuôt.

Avots: ME III, 511

ste̦nka, die Schuld, das Schuldige: ste̦nku papravīt, eine Schuld bezahlen De̦glavs. savas ste̦nkas samaitāt. seinen Kredit verderben id. A. v. J. 1893, S. 147. Ješku var pieņemt katru brīdi uz savu ste̦nku ebenda.

Avots: ME IV, 1062

te̦nka,

1): te̦nkas Seyershof "me̦lu runas"; tā peŗ takšas te̦nkas Janš. Līgava I, 361.

Avots: EH II, 675

te̦nka,

1) te̦nka U., Nigr., Popen, (mit e̦ñ) Dond., Dunika, Frauenb., Plur. te̦nkas Naud., (mit e̦ñ) Iw., Līn., Geschwätz, Unsinn
U.: bābu te̦nkas Vēr. II, 652. kas nu te̦nkām ticēs! neprātnieki, kas ļaužu tukšām te̦nkām tic Krilova pas. 30. tā tāda te̦nka vien būs! Dond., Frauenb. viņš garas te̦nkas stāsta Dond. pilnīgi nedibinātas ir tās te̦nkas Vēr. I, 1284. kas viņam daļas gar tādām te̦nkām? LP. VI, 568. - te̦nku dziesmas "Volkslieder, welche den Kindern vorgesagt werden" B. Vēstn. -te̦nku puolis, ein Schwätzer;

2) comm., ein Schwätzer, Hasenfuss, Haselierer
U., Naud., Nigr.: kruodzenieks liels te̦nka Nigr. duomā, ka tev ticēs? kas tad tevi nepazīst, kāds tu te̦nka esi! Naud. Zu tenkt 1.

Avots: ME IV, 164

varaža,

1): g. pl. varažu ("?") BW. V, S. 601, № 157051; varažiņas ("?") Tdz. 45974, 2;

2): "te̦nkas" Base; ‡

4) "kas apkārt vazājas un iet pa durīm vairākkārt nuo vietas iekšā un ārā" Saikava.

Avots: EH II, 757

II žũra Schibbenhof "te̦nkas": sataisīt žūru.

Avots: ME IV, 837