Paplašinātā meklēšana

birteniski pilns, übervoll (an Getreide u. dergl.) RKr. II, 55.

Avots: ME I, 298

cirteniski, purcelnd: cirteniski apveļas un zālītē paliek guļam A. XV ^2, 170.

Avots: ME I, 388

čuksteniski, flüsternd, im Flüsterton: viņa tuo čuksteniski iečusktēja tai ausī A. XII, 815.

Avots: ME I, 418

‡ čūksteniski PV. "im Flüsterton".

Avots: EH I, 298

durteniski, fallend, stolpernd, mit der Spitze, mit dem Kopf voran: durteniski krist zemē, mit dem Kopfe nach unten fallen Kaul. lai bulta skrietu taisni un durteniski Antr. II, 15. baļķi kâ laidām durteniski durvīs iekšā, tad bij durvis ar visām eņģēm nuo sienas ārā Janš.

Avots: ME I, 520

‡ atur̃teniskis, Adv.,

1) = durteniski; kopfüber Siuxt: jākrīt d: uz kakla iekšā;

2) d. griêzt rācēni; einer Kartoffel zuerst das Ende abschneiden und dann quer in runden Scheiben weiterschneiden
Siuxt.

Avots: EH I, 344

‡ griêzteniski ² Frauenb., Adv., "?": ievas vicu vajaga g. vicā grìezt.

Avots: EH I, 409

jâteniski,

1): sēdēt uz zirga j. AP., Ramkau; ‡

2) j. braukt Diet., halbspur fahren, d. h. so, dass eine Hervorragung oder ein tiefes Geleise zwischen den Rādern bleibt;
‡

3) j. šūt BielU., Frauenb., überwendlich nähen (so, dass der Faden sich um den Saum windet).

Avots: EH I, 561

jâteniski, jâtniski, rittlings: sēdi man jātniski mugurā LP. VII, 183. es tevi sviedīšu, ka tu jāteniski ārā iziesi Gr. - Jgfrnh., ich werde dich vierkantig hinausschmeissen.

Avots: ME II, 107

‡ jâteniskis ^2,

1) = jâteniski 1 Siuxt

2) = jâteniski ‡ 3 Frauenb.: j. sašūt krekliem vìles.

Avots: EH I, 561

‡ jumteniski (wo?), Adv., dachartig: j. zemes piemest rūsai.

Avots: EH I, 567

‡ kal˜teniski Sassm., Adv., "kâ ar kaltu krustīm pa kuoka šķiedrēm" : plakana nagla jādze̦n k. kuokā, bet ne ķīliski, lai kuoks neplīst.

Avots: EH I, 579

‡ kanteniski,

1) = kañtiski 1: (grāmata) bij zâlītē k. iekritusi un stāvēja Jauns. B. gr˙s II, 189;

2) kopfüber (?):
svied viņu k. laukā! Deglavs Rīga II, 1, 240.

Avots: EH I, 585

kãrteniski, kãrtniski, hängend Ar.

Avots: ME II, 202

krateniski, schüttelnd, ungleich Druw. n. Etn. II, 129.

Avots: ME II, 261

‡ kristeniski Sonnaxt, = krustainiski.

Avots: EH I, 655

‡ kriteniski "?": ja venteri plūdu laika, kad ūdens sāk krist, iespiež ar muti pret upes izte̦ku, tad saka, ka venteris iespiests k. NB.

Avots: EH I, 656

[miteniski, = mîteniski: kungs sakrustuo ruokas sev priekšā miteniski uz galda Janš. Dzimtene ² I, 455.]

Avots: ME II, 638

mîteniski: kājas m. (pamīšus) vien iet Saikava.

Avots: EH I, 823

mîteniski, wechselweise [Bers., Salis]: pārlūzušajai kārtai salika galus mīteniski un sasēja klūgām, die Enden legte man übereinander; [mîteniski ² iet Bauske "die Fussohlen nach innen kehrend gehen"].

Avots: ME II, 649

pačuksteniski, flüsternd, im Flüstertone: ve̦ctē̦vs nuorunāja tâ pačuksteniski Vīt.

Avots: ME III, 14

‡ pamîteniski Saikava, = pamîšãm.

Avots: EH II, 157

‡ pãrsvêrteniskis ² Frauenb., Adv., sich hinüberneigend, wobei der grössere Teil des liegenden Gegenstands keinerlei Stütze unter sich hat.

Avots: EH XIII, 213

peteniski, s. uzpeteniski.

Avots: ME III, 204

plãteniski Mesoten, Gr.-Sessau, plātiski Golg., mit der Fläche, auf der Fläche U., mit der flachen Seite, "ar platuo pusi": drānu plāteniski izklāt Grünh. mazuo galda plātni var nuolaist plāteniski Dz. V. kad miltainu iebāž mutē un izve̦lk tuo caur tad klijas gul plāteniski uz pirksta Mesoten. ar līneālu plātiski mit der Fläche des Lineals schlagen Oppek. n. U. Zu plãtît, li. plõtis "die Breite"?

Avots: ME III, 331

plauteniski Gold., (mit aû) Bers., = plaudeniski.

Avots: ME III, 328

pļaũteniski Ahs., Adv., liegend, auf der flachen Seite: likties pļauteniski, sich hinlegen Matkuln. dažs pieliek kūlīšus tik viegli pie stutītēm, ka tie tūlīt krīt pļauteniski Ahs.

Avots: ME III, 367

rateniski, s. ratiski.

Avots: ME III, 480

riteniski: čūskas skrējušas r. Orellen. "rollend" ME. III, 532 zu verbessern in "rollend".

Avots: EH II, 374

riteniski Wid., Ar., Adv., rollend Hals über Kopf: galva aizgājuse riteniski pruojām LP. III, 59. ... tam duod ar sluošu kātu, lai riteniski ieiet ugunī IV, 118.

Avots: ME III, 532, 533

rul˜teniski Dond., rul˜liski Ahs., Adv., rollend: baļķis rulleniski (rulliski) nuoritēja nuo kalna tejā.

Avots: ME III, 557

‡ rũte̦niski (mit e, aus ai?) Seyershof, kreuz und quer, rautenartig: gruozs r. sapīts nuo plakaniem liepu lūkiem. gultas dibe̦nā drātis ir r. izvilktas.

Avots: EH II, 390

siteniski: dunkas duod grūdeniski, - s. ne Saikava.

Avots: EH II, 491

siteniski, Adv., schlagend, sišus: beidzuot lūkuoja siteniski ar kaltu LP. VII, 1172; pajemt nūju siteniski, schlagbereit Ukri; viņš iet siteniski (krizdams klupdams) Autz.

Avots: ME III, 850

šķàuteniski ² Golg., Kl., Lubn., Saikava, Sessw., (mit aû) C., Adv., auf die scharfe Ecke U.: cel tuo akmini šķauteniski! Mag. IV, 2, 142, U.

Avots: ME IV, 23

šķeteniski, Adv., rasend: brašais trijjūgs gāja uz mājām... tīri šķeteniski Janš. Bandavā II, 381, zu šķetêt II.

Avots: ME IV, 29

šļauteniski Bers., Gr. - Buschhof (mit aû), Saikava (mit àu ² ), Essern, Kurs., Sessw., Adv., = (gar)šļauku(s).

Avots: ME IV, 68

sliêteniski ² Bauske, slìeteniski ² Saikava, slietenisku Ar., Adv., anlehnend.

Avots: ME III, 940

šļupsteniski, Adv., lispelnd KI.

Avots: ME IV, 75

‡ šlūteniski PV., (mit ũ) Nötk., = šļuteniski.

Avots: EH II, 643

šļūteniski: auch (mit ũ) Behnen, Grünw., Schibbenhof, (mit ù ² ) Meiran. "ve̦lns izrāva bē̦rzu un šļūteniski aizvilka" ME. IV, 79 zu verbessern in "(ve̦lns) izrāva bē̦rzu ... un ... aizvilka š.".

Avots: EH II, 647

šļūteniski Spiess n. U., Annenburg, (mit ũ) AP., C., (mit ù ² ) Bers., Saikava, Sessw., Adv., = šļūceniski: dē̦lu māti... uz le̦du izviļāju,... vilku šļūteniski (Var.: šļūceniski, šļūdeniski) BW. 23621, 7. vilcis šļūteniski gar zemi LP. V, 75. ve̦lns izrāva bē̦rzu un šļūteniski aizvilka pruojām VI, 461. Jānis šļūteniski nuobrauca pa kalnu lejā Salis.

Avots: ME IV, 79

‡ stateniski,* Adv., senkrecht: klinšu sienas ... gan˙drīz s. iegāzušās jūŗā Latvis № 3722.

Avots: EH II, 571

švepsteniski Biel. n. U., Adv., lispelnd.

Avots: ME IV, 115

švipsteniski Vīt., Adv., mit der Zunge anstossend, lispelnd.

Avots: ME IV, 116

tītenisku Ar., Adv., windend, flechtend.

Avots: ME IV, 207

tîteniski, Adv.,

1) rollend:
t. sajemt virvi, einen Strick zusammenrollen (mit î) Saikava, Sessw.;

2) kopfüber
(mit î) AP., Arrasch, Bers., C., Drosth., Golg., Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., (mit î ² ) Bauske: tīteniski nuovēlās nuo trepēm Drosth., Saikava u. a. tīteniski izgrūst pa durvīm AP., Arrasch, C.; tīteniski iet Nerft "tīdamies pa kājām iet".

Avots: ME IV, 207

tuteniski (Adv.), kopfüber: Jānis tam iespēris tik stipri ar kāju, ka Jukums tuteniski izvēlies nuo istabas Pas. II, 62.

Avots: ME IV, 275

‡ tūteniski "?": griêzt kartupeli t. ("gareniski"; mit ũ) Siuxt. iet t. ("saliecies"; mit ũ) Burtn. (lakats pār aubi) sarauts t. pāri acīm A. Brigadere Dievs, daba, darbs 139.

Avots: EH II, 709

uîteniski ² Dond., Adv., hinkend: uiteniski iet Dond. n. RKr. XVII, 60.

Avots: ME IV, 296

uzpeteniski, Adv.,

1) = apžākliski N. Peb.: meitietis uz sē̦tas uzpeteniski;

2) ungleich
(nevienādi) Ruj.: dzija savē̦rpta uzpeteniski (vietām re̦snāka, vietām tievāka).

Avots: ME IV, 364

velteniski, ‡

3) velties v. "gulus gar zemi uz priekšu" Frauenb.

Avots: EH II, 770

velteniski, Adv.,

1) zylindrisch:
čiekuri velteniski apaļi Konv. ¹ 411;

2) kopfüber
(mit elˆ ² ) Ahs.: es tevi velteniski izsviedīšu pa durīm Ahs. n. RKr. XVII, 62. nuo kalniņa velteniski lejā Plūd. LR. III, 62.

Avots: ME IV, 534

vîteniski Bers., Erlaa, Saikava, Sessw., (mit î ² ) AP., Segewold, Siuxt, vîteniskis ² Siuxt, Adv., sich windend, sich rankend: apīņi aug vīteniski ap mietu. dažiem zirgiem sari savijas vīteniskis Siuxt. vīteniski savīts dvielis Alksnis-Zundulis.

Avots: ME IV, 647

vîteniskis ² (unter vîteniski): mit î Fest.

Avots: EH II, 793

atkā`rten, atkārtin, teniski">atkārteniski, zurück: viņš krita atkārten Kemp. gans rīkstei zarus rāva atkārteniski (= atpakaļ) P.

Avots: ME I, 166

[I bàlsts C.], balˆsts ² Kand., auch balste L., St.,

1) die Stütze, Unterstützung:
tad tūdaļ viņai balsts ir mana krūts Rain.; Verbindung voran sich etwas hält, als Gesimse, Schwengel am Wagen L., St.;

2) der Griff, die Handhabe am Pfluge, die Pflugsterze,
auch arkla ragi genannt: galvas nauda jau tad jāmaksā, kad puika vēl lāgā ne balsta nemākuot turēt; [in dieser Bed. bàlsts AP., Bers., Feht., Lemsal; nach Bielenstein Holzb. 473 "Stütze" in dem Sinn genannt, "dass dieser Teil des Pfluges eine Stütze und ein Zusammenhalt des ganzen Pfluges ist"; hierzu balsta oder balsts aukla bei Bielenstein 1. c. 474, eine Schnur, die den auklis mit dem balsts verbindet];

3) der ganze Teil des Pfluges, in welchen die beiden Fermerstangen stecken:
balst (dial. balksts) savienuo lemesnīcas augšgalā apižas un nuode̦r par turē̦tavi A. XI, 170; cf. balss II;

4) der hölzerne Pflock unter den Pflugscharen:
balsts ir šautrs (atspaids) šķē̦rsu apakšā lemešiem; šim balstam ap galiem ir apme̦tamas paņķas, kur'as virs lemešiem krusteniski mijas un piestiprinātas pie apīžām Dreimann; balsts"ir kuoks zem arkla lemesnīsas, uz kura uzmauc gre̦dze̦nus arklu uzsiešanai" Kursiten;

5) lielgabalu balsts, die Lafette
* A. XX, 347. [S. bàlziens und belˆzt.]

Avots: ME I, 256

‡ čukstiski PV., = teniski">čuksteniski.

Avots: EH I, 294

‡ čukstus, Adv., = teniski">čuksteniski: č. nuoteica . . . čukans Ezeriņš Leijerk. II, 249.

Avots: EH I, 294

I čũriski,

1): mit dem Gesicht nach unten gekehrt
Frauenb.: nuorāvu viņu č: pie zemes: ‡

2) (auch čũriskis) "kūleniski, teniski">riteniski" Orellen n. FBR. XI, 43: cilvē̦ks, čūska var savilkties č.

Avots: EH I, 299

dùnka: auch (dunka) Dond., (mit ùn ² ) Saikava, . (mit un̂ ² ) Siuxt: dunkas duod grūdeniski; siteniski ne Saikava. liku šam dunku sānuos ebenda. dabij[u] dunkas mugurā BW. 22111, 2.

Avots: EH I, 343

‡ dùrtaniski ² Gr.- Buschh. n. FBR. XII, 89, = teniski">durteniski: nuokrist d. uz gadvas nuo zirga. d. ("?") salikt baļķes ebenda.

Avots: EH I, 344

eideniski,

2): e. ("aši, strauji") skriet Viļāni; zirgi skrien èideniški ² (im Galopp, kopfüber)
Linden in Kur1.;

3): tie riteniski, e. un čūreniski nuokūleņuoja lejā Janš. Līgava I, 296; eĩde-niski "rückwärts"
Wandsen; "rückwärts taumelnd" Sessw: ("mit eî").

Avots: EH I, 367

grûdeniski: dunkas duod g. (im Gegensatz zu siteniski) Saikava.

Avots: EH I, 411

izputêt (li. išputė´ti), intr., verstauben, verstieben, zu grunde gehen, vergehen, verloren gehen, ruiniert werden: sēnītes atdalās nuost, izput gaisā Luopk. III, 58. ķēves dē̦ls cē̦rt mājai krusteniski, ka tā izput smalkās druskās. bagātība, dzīve, mājas, cerības izputējušas. izputi pati, tautu meita, kad tu mani putināji BW. 6271. vē̦stule var˙būt ceļā bij izputējuse Blaum. saimnieks izputējis nuo vietas, nuo mājām. dejuot, dziedāt, ka lai izput laukā. Sprw.: izputēja kâ nebijis. izput kâ dūmi gaisā, kâ kaļķu kule, kâ lietus pavasaras saulītē, kâ jūŗas putas, jūŗas smiltis, kâ jūŗas burbulis, kâ rīta salna, kâ spaļi. kad (kaut) tu iz˙putē̦tu, dass du zu grunde gingest. kad tu iz˙putē̦tu laukā, tuo biju pa˙visam aizmirsis, zum Kuckuck, dass hatte ich ganz vergessen. ak tu iz˙putējis (Donnerwetter), kas dievam par smuku ruoku darbu! LP. VI, 292.

Avots: ME I, 786, 787

‡ jātiskis braukt Kaugershof n. BielU.; = teniski">jâteniski ‡ 2 braukt.

Avots: EH I, 562

‡ kal˜tiski Sassm., Adv., = ‡ kal˜teniski">teniski.

Avots: EH I, 579

kaûstît,

1): auch Oknist;

2): k. izkapti, eine Sense dengeln
Warkl.;

3): auch AP., Auleja, Mahlup, Oknist, Prl., (kaûstêt) Zvirgzdine; ‡

4) "pļaut cirteniski" Heidenfeld: cinīs ne˙kādi nevar pļaut, - k. vien jākausta Heidenfeld. palika, krûšainās pļavas stari kaustīdami Warkl.

Avots: EH I, 595

krustenisks: sievas sienas villaines krusteniski pa padusēm Frauenb. nebrauc krusteniski, bet gareniski pa vagām! ebenda.

Avots: EH I, 661

krustenisks, kreuzformig, kreuzweise, quer: strēlnieku krusteniskā uguns, Kreuzfeuer B. Vēstn: Sprw.: visi apklusa, - kam kājas krusteniski. uzgulies krusteniski pār lizi LP. VI, 24.

Avots: ME II, 289

‡ krustiniski Pas. III, 351, Adv., = teniski">krusteniski.

Avots: EH I, 661

‡ lideniski, = lidus (?): tie nuokūleņuoja lejā cits l., cits čūreniski, cits riteniski Janš. Bandavā II, 368.

Avots: EH I, 740

‡ pavā`rškas ² ,

1) "kāju plaukstas luocītava" Warkl. n. FBR. X, 103, Skaista n. FBR. XV, 34: kāja sāp pavārškās Warkl. pavārškās zābaks spiež ebenda. kājas mirkst jam līdz pavāršku ("?") vietām Pas. XII, 406 (aus Welonen);

2) "vîzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunuot krusteniski ieveŗ auklas" Warkl.: vîzei pavārškās uosa pārtrūka Warkl.

Avots: EH XIII, 188

plãtiski C., s. plãteniski.

Avots: ME III, 331

puolāniski: p. (mit uô ² ) lakatu siet Orellen "saņemt lakata stūŗus pakausī krusteniski un sasiet uz pieres".

Avots: EH II, 346

puskā`rtenis ² , teniski">puskārteniski Ar., puskārtiņ Golg., Adv., halbwegs, auf halbem Wege: mēs ar siena pļaušanu palikām puskārtenis, bija jāstājas pie rudziem. viņš ar rudziem palika puskārtenis Plm. n. RKr. XVII, 74 f.

Avots: ME III, 428

ratiski, ratu ratiski, ratiskis U., teniski">rateniski, Adv., rollend (wie ein Rad): ratiski griezties LP. VII, 327. šī ieskrēja ratu rateniski mežā VI, 5t6. spē̦ka pietiktu, lai katru... ievadītu rateniski ceļmalas grāvī Dz. V.

Avots: ME III, 480

‡ še̦biski (sic!) "teniski">jāteniski" Behnen n. FBR. XVI, 149: laid (= brauc) š. pa grepi (= grambu)!

Avots: EH II, 624

slẽpeniski C., Ruj., Salis, (mit è ² ) Lis., Adv., schleppend; gleitend: es izvilku dē̦lu māti uz slide̦na le̦dutiņa; kamē̦r vilku slēpeniski (Var.: šļūceniskis, šļūteniski u. a.), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.

Avots: ME III, 929

šļûdeniski Arrasch, C., Ogershof, Golg., Saikava, Sessw., (mit û ² ) Siuxt, Adv., = šļūceniski, teniski">šļūteniski: izvīlu dē̦lu māti uz slide̦nu le̦dutiņu,... vilku šļūdeniski (Var.: šlūceniski) BW. 23621, 5.

Avots: ME IV, 78

šļūteriski U., (mit ũ) AP., Adv., = teniski">šļūteniski; tam izgāja šļũteniski Frauenb., dem erging es schlimm.

Avots: ME IV, 80

šlũtniski Sassm., Adv., = teniski">šļūteniski: puisis ve̦lk puišeli šļūtniski pa plānu Sassm. n. RKr. XVII, 56; kann aus šļūteniski gekürzt sein.

Avots: ME IV, 80

tītaniski, Adv., = teniski">tīteniski 2: sasietuo puisi... tītaniski iegrūda cietumā RA.

Avots: ME IV, 206

uzskrìet,

1) (hin)auflaufen:
uzskrējis kalnā LP. VI, 154. uzskrien pūpēdī V, 259. virsum uz kalna uzskrēja Pas. VI, 389. kaudzē siltums augsti uzskrējis Mazvērs. Lopkop. 3, 96. Ješka viņam uzskrēja jāteniski virsū Krišs Laksts 20;

2) (hin)auffliegen
LKVv.;

3) umherlaufend sich einfinden:
tik šad un tad (vilki) uzskrien nuo citurienes Janš. Mežv. ļ. I, 185 (ähnlich 349);

4) kommen über (einen), anwandeln, anfallen:
nesapruotu, kas tev atkal uzskrējis Purap. Kkt. 108.

Avots: ME IV, 379

I vārpats,

2): "riteniski sagriezušās spalvas mājluopam" (mit ā`r ² ) Saikava.

Avots: EH II, 764

‡ II vā`rpùots ² Saikava "riteniski sagriezušās spalvas mājluopam".

Avots: EH II, 764

vîtiniski Gr.-Buschh., Adv., = teniski">vīteniski.

Avots: ME IV, 647