Paplašinātā meklēšana

dzelzene,

1) eine eiserne Keule
LP. VI, 506;

2) Flockenblume (centaurea)
RKr. II, 69. Stari I, 273; gew. Pl.;

3) d. Pl., Eggen mit eisernen Zapfen, Schlitten mit Eisenbeschlägen
im Gegensatz zu kuocenes, die nichts von Eisen haben Etn. IV, 97: iesajūdzu dē̦lu māti dzelzenēs ecēšās BW. 23247.

Avots: ME I, 543

glaũms [Tr., Līn., Nigr.],

1) glatt
[Erlaa]: glaums kâ zutis Bers., Drsth., Rol. uzkrāpu dē̦lu māti uz glaumaju le̦dutiņu BW. 23621, 6. glaums kamanu ceļš Schwanb. uozuoliņš glaumajām lapiņām BW. 26540 var. glaumi vārdi Diez;

2) gleichmässig, fein:
zīda glaumās šķiesnas MWM. X, 72. šuogad mūsu kaimiņam ir glaumi lini Selb., Bers. mīkstā, taukā ūdenī mē̦rcē̦ti lini ir glaumi, t. i. lini izliekas kâ glumi Druw. Zu glums (s. dies), li. glaumas od. gliaũmas "schleimiger Abgang", gliaumùs "schleimig, schlüpfrig"; vgl. auch glaust.]

Avots: ME I, 622

izbauzêt, durchprügeln: dē̦lu māti pa muguru izbauzēt BW. 23418, 1.

Avots: ME I, 715

lãdinât [Līn.],

1) tr., kausativ zu lāt, bellen machen, reizen, necken:
[suņus lãdinādamas Janš. Dzimtene ² II, 441. žīds suņus lâdina ² Bauske.] tie izgāja dažu sē̦tu, dažus suņus lādināja Gold. n. Etn. IV, 129; BW. 6963;

2) [lâdinât], tr., anbellen:
visi suņi apnikuši tavus puišus lādināt BW. 12646. pluskatainu dē̦lu māti ciema suņi lādināja 23619, 10. [suņi vārtu stabu lādināja BW. 35225, 1.] kuo, sunīti, kaulastiņ, tukšu mežu lādināji? 12795. [lãdinât Wandsen, wiederholt schelten];

3) intr., freqn., wiederholt bellen:
sāk tie (suņi) lādināt BW. 13646. Refl. - tiês, eifirg bellen: sunītis lādinās St.

Avots: ME II, 436

nâtriens, nâtriene, ein mit Nesseln bewachsener Ort: sliņķis guļ nātrienā (Var.: nātrienē) BW. 503. suņi rēja dē̦lu māti, pa nātrienu vazādami RKr. XVI, 228.

Avots: ME II, 703

nùošņuõrêt, tr., festschnüren, einschnüren: nuošņuorēju dē̦lu māti pirmajā vakarā BW. 23332, 2. Refl. -tiês. sich festschnüren.

Avots: ME II, 870

nùozuoķêt, tr., durchwalken, abprügeln: dē̦lu māti nuozuoķēju BW. 23418, 3.

Avots: ME II, 892

I pilˆdinât Lis., N.-Peb., Dunika, = peldinât: saule savus kumeliņus jūriņā pildināja (Var.: peldināja) BW. 33944 var. zirgus pildināja 21988, 17. dē̦lu māti pildināt (Var.: slīcināt) 23195 var.

Avots: ME III, 214

pluškataîns, plus`kutaîns U., zottig, verfilzt, zerlumpt; schmutzig U.: pluškatains, kankarains mans pirmais brūtgāniņš BW. 15629, pluškutainu dē̦lu māti suņi rēja nātrienā 23619,10 var.

Avots: ME III, 359

sklidinât Dond., Nigr., Dunika,

1) tr., fakt., gleiten lassen
Bielenstein Holzb. 561: tik ilgām sklidināju (sc.: dē̦lu māti), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.;

2) intr., freqn., gleiten:
es pa ļaužu valuodām kâ pa le̦du sklidināju BW. 8478 var.;

3) geweichten Flachs zum Trocknen ausbreiten
Amboten, Bahten. Refl. -tiês, (auf dem Eise) glitschen Dunika, Frauenb., Wid.: iesim uz le̦du sklidināties! Ahs. sklidināšanās pa glumu le̦du Janš. Bandavā I, 122. In der Bed. 3 zu skliest.

Avots: ME II, 883

slẽpeniski C., Ruj., Salis, (mit è ² ) Lis., Adv., schleppend; gleitend: es izvilku dē̦lu māti uz slide̦na le̦dutiņa; kamē̦r vilku slēpeniski (Var.: šļūceniskis, šļūteniski u. a.), līdz dēliņu apsuolīja BW. 23621, 2 var.

Avots: ME III, 929

šļūcenisks, Adv. šļūceniski Wid., (mit ù ² ) Fest., Lubn., Stelp., šļūceniskis, gleitend, glitschend, schlurrend: šļūceniski suoļi dzirdējās korridōrā Veselis Daugava I, 429. klusuo, šļūceniskuo gaitu Vesells Trīs laimes. kājas tas vilka gar zemi šļūceniski, gluži kâ slēpes MWM. v. J. 1897, S. 102. kājas šļūceniski stumjas uz priekšu A. Upītis J. 1. 25. tie viņu šļūceniski ve̦lk pa nuoru Saul. III, 176. maisu ve̦lk šļùceniski ² Bers., Golg., Ogershof, Saikava, Warkl. es izvilku dē̦lu māti uz šļuze̦nu e̦zariņu,... vilku šļūceniskis (Var.: šļūceniski) BW. 23621, 4 var. nuo ve̦zuma nenuolēca, bet nuolaidās sļūceniski Fest., Stelp. viens ritenis sameties nuo kalna gāja šļùceniski ^{2 Vīt. 77.}

Avots: ME IV, 77

šļûdeniski Arrasch, C., Ogershof, Golg., Saikava, Sessw., (mit û ² ) Siuxt, Adv., = šļūceniski, šļūteniski: izvīlu dē̦lu māti uz slide̦nu le̦dutiņu,... vilku šļūdeniski (Var.: šlūceniski) BW. 23621, 5.

Avots: ME IV, 78

šļūteniski Spiess n. U., Annenburg, (mit ũ) AP., C., (mit ù ² ) Bers., Saikava, Sessw., Adv., = šļūceniski: dē̦lu māti... uz le̦du izviļāju,... vilku šļūteniski (Var.: šļūceniski, šļūdeniski) BW. 23621, 7. vilcis šļūteniski gar zemi LP. V, 75. ve̦lns izrāva bē̦rzu un šļūteniski aizvilka pruojām VI, 461. Jānis šļūteniski nuobrauca pa kalnu lejā Salis.

Avots: ME IV, 79

šļuze̦ns, glatt: uzvīlu dē̦lu māti uz šļuze̦nu (Var.: s(k)lide̦nu) e̦zariņu BW. 23621, 4 var. Vgl. sluze̦ns.

Avots: ME IV, 77

sveĩķinât Dunika, sveikinât RKr. XVI, 89, = sveicinât: dē̦lu māti ar kājiņu sveiķināt BW. 5707, 5. uozuols liepu sveiķināja 11809, 5 (ähnlich 33757, 1 var.). sveiķināju... māmulīti Rutzau n. RKr. XVI, 96. Ein Lituanismus.

Avots: ME III, 1147

tikām Arrasch, Bauske, Bers., Drosth., Jürg., KL, Ogershof, PS., Saikava, Selsau, Wolmar, tikām Adsel, Gr.Buschh., Nigr., Schwanb., Warkl., ^tikam U.,

1) derweile
U., unterdessen: es pārduomāju tuo tikām St. n. Plūd. Llv. II, 170. es tikam palikšu šeit apakš kuoka Lapsa-Kūm. 257. tirguotāja dē̦ls tikam zārk,ā iekšā JK. III, 72;

2) während:
tikam citi zirgus sēja, es par sē̦tu sẽ̦tsvidū BW. 16237;

3) tikām - kamē̦r, tikām - līdz, tikām - cikām, so lange - bis:
vilks tikam klaasās apakš mūzikantu galda, kamē̦r uz reiz pūš līdzi LP. VI, 257. brūte tikam ne˙kā neē̦d, kamē̦r nav atve̦sts ... brūtgāns BW. III, 1, S. 23. kamē̦r Tenis brauca, tikam Kaspars gāja ... pretim Kaudz. M. 173. tikām situ tautu galdu, līdz atlēca škēpelīte RKr. XVI, 255. tikam (Var.: tikmē̦r) liecu uozuoliņu, līdz saliecu ritenī; tikam rāju tautu dē̦lu, līdz es viņu uzvarēju BW. 21827. tikām vilku (sc.: dē̦lu māti) šļūceniskis, līdz dēliņu apsuolīja 23621, 4 var. tikām dzēru rūgtu alu, cikkm bite me̦du nesa 12661;

4) bis:
cērt, cērt, tikam nuocērt! BW. I, S. 183. guli, līdeciņa, ezeriņa maliņā, tikām (Var.: kamē̦r) mani bāleliņi žeberkliņu kaldināja BW. 2709 var. dzēris, tikam pārsprādzis LP. VI, 621. Vgl. tiekams.

Avots: ME IV, 182

trènkt ² (li. treñkti "drohnend stossen") Adl., Golg., Gr.-Buschh., Los., Marzen, Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Tirs., Warkl., (mit en̂ ² ) Arrasch, Bauske, Dunika, Jürg., Siuxt, tre̦ncu, trencu, = triekt, scheuchen, jagen, wegjagen U., Glück: suns trenca zaķi pāri pļavai Dunika. pērkuons trencis ve̦lnu uz Pienavu LP. III, 105. tu trenci tuo pruom JR. V, 12. dē̦lu māti suņi trenca (Var.: trieca, trinca) BW. 23619, 7. tranc (wohl aus tre̦nc mit hochle. ā aus e̦) miedziņu žagaruos! 6766, 5 (aus Lasd.). me̦lnas zuosis, gaigaliņas trence manu kumeliņu Biel. 1946. Refl. -tiês, einander jagen, scheuchen: tur tre̦ncas visi lauka zvē̦ri Hiob 40, 15. - Subst. trencẽjs, der Treiber (bei der Jagd) Spr. Entweder ein Kuronismus resp. Lituanismus, oder aber wegen der weiten Verbreitung mit enk aus enk (zu tremt).

Avots: ME IV, 231

trìnkt Drosth., Notk., Serben, (mit in̂ ² ) AP., (mit ìn ² ) Alswig, Kl., Mar., Meiran, N.-Laitzen, Ogershof, prs. tre̦ncu AP., Kl., Korwenhof, Mar., prt. trinku AP., Drosth., Kl., Ogershof, Plm. oder trincu Korwenhof, Mar., Meiran, = trenkt, triekt, hastig und rücksichtslos treiben, nachjagen: luopus trinkt. suns trinka zaķi. ve̦cais trinka (Var.: trenca, trieca) jaunu meitu BW. 13151 var. puiši trinka [mani] pa ruozēm 13527, 2 var. trink[a] mani Krustiņš ap istabiņu; trinkdams iekrita ūdens duobē 21099. dē̦lu māti suņi trinca (Var.: trinka, trenca, trieca und trenka!) 23619, 7 var. Vgl. dazu Le. Gr. 598.

Avots: ME IV, 238

uzkrâpt,

1) mit Betrug auf etw. (hinauf)locken
(perfektiv): viņš uzkrāpa mani augšā. es uzkrāpu dē̦lu māti uz skliduošu le̦dutiņu VL. FBR. VI, 58;

2) (wiederholt?) betrügen (perfektiv): krāpinieks tautas dē̦ls krāpa mani uzkrāpdams BW. 26871.

Avots: ME IV, 344

vekselis, ein Knüppel (?): audzināju ābel[e]s kuoka vekselīti; nu izauga, nu nuocirta, nu veksēšu dē̦lu māti BW. 23415.

Avots: ME IV, 525

veksêt, stark schlagen, prügeln Borchow, C., Lubn., Meiran, Peb.: veksēšu dē̦lu māti BW. 23415.

Avots: ME IV, 525