ticīgs
ticîgs,
1) = ticis, wacker, hurtig, fleissig PS. u. a.: ticīgs strādnieks Plūd. Rakstn. I, 143. tik uzmanīgu kuršanu... nebiju vēl redzējuse... nuo kā tad tu tik ticīgu kuršanu nuoskatījusēs? Janš. Mežv. ļ. I, 213;
2) worauf man trauen kann
U., treu Spr., zuverlässig Spr.: ticīgie suņi sargāja Lautb. ticīgs zirgs, ein Pferd, auf das man sich vollkommen verlassen kann U.;
3) gläubig. -
Adv. ticîgi,
a) "ganz sicher"
Kav.: es itin ticīgi tur būšu;
b) immer, beständig
Altenwoga, Bers., Gr.-Buschh.: ticīgi vien salst Lubn. lietus līst ticīgi Kl, vai tu nestāsies ar vaidēšanu? bet ticīgi un ticīgi - tâ katram var apnikt Gr.-Buschh. viņš ticīgi brauce uz pilsē̦tu ebenda. viņi strādā ticīgi Wolm., Etn. III, 150 (ähnlich: Neik. 35). viņš ticīgi baŗas Etn. III, 150. ve̦lns paņēmis iesmu un drāzis ticīgi vien LP. VI, 160. šie ticīgi vien ruok VII, 1059. tie ticīgi vien ara Seibolt MWM. VI, 637;
c) gläubig.
Avots: ME IV, 181
1) = ticis, wacker, hurtig, fleissig PS. u. a.: ticīgs strādnieks Plūd. Rakstn. I, 143. tik uzmanīgu kuršanu... nebiju vēl redzējuse... nuo kā tad tu tik ticīgu kuršanu nuoskatījusēs? Janš. Mežv. ļ. I, 213;
2) worauf man trauen kann
U., treu Spr., zuverlässig Spr.: ticīgie suņi sargāja Lautb. ticīgs zirgs, ein Pferd, auf das man sich vollkommen verlassen kann U.;
3) gläubig. -
Adv. ticîgi,
a) "ganz sicher"
Kav.: es itin ticīgi tur būšu;
b) immer, beständig
Altenwoga, Bers., Gr.-Buschh.: ticīgi vien salst Lubn. lietus līst ticīgi Kl, vai tu nestāsies ar vaidēšanu? bet ticīgi un ticīgi - tâ katram var apnikt Gr.-Buschh. viņš ticīgi brauce uz pilsē̦tu ebenda. viņi strādā ticīgi Wolm., Etn. III, 150 (ähnlich: Neik. 35). viņš ticīgi baŗas Etn. III, 150. ve̦lns paņēmis iesmu un drāzis ticīgi vien LP. VI, 160. šie ticīgi vien ruok VII, 1059. tie ticīgi vien ara Seibolt MWM. VI, 637;
c) gläubig.
Avots: ME IV, 181