Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ticīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ticīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (28)
dievticīgs
īstticīgs
izpaticīgs
izticīgs
krievticīgs
lētticīgs
luterticīgs
luterticîgs,* lutherisch: citticĩbnieki nuo luterticīgiem latviešiem svētdienu svētīšanā ne˙kuo neizšķiras Etn. III, 124.
Avots: ME II, 516
Avots: ME II, 516
māņticīgs
mãņticîgs, abergläubisch: arī pret citiem pagānu māņticīgajiem paradumiem mācītājs ar sekmi ņēmās kaŗuot A. v. J. 1899, S. 88. māņticīgās bailes Vēr. II, 1375.
Avots: ME II, 583
Avots: ME II, 583
mazticīgs
nepaticīgs
[nepaticîgs, ungefällig: es e̦smu Moabu sadaudzījis, it kâ nepaticīgu trauku Glück Jerem. 48, 38.
Avots: ME II, 726
Avots: ME II, 726
nepieticīgs
nepieticīgs
nesaticīgs
neticīgs
neticîgs, ungläubig, skepstisch: neticīgs cilvē̦ks. daudzi šuo vēsti tâ neticīgi un šaubīdamies uzņēma A. XI, 111.
Avots: ME II, 736
Avots: ME II, 736
neuzticīgs
pareizticīgs
pareizticîgs, rechtgläubig, orthodox: Lejnieks pārkrustījies pēc pareizticīguo parašas JR. IV, 72.
Avots: ME III, 90
Avots: ME III, 90
pārticīgs
pãrticîgs, wohlhabend, begütert: tu esi pārticīgs MWM. VIII, 409. Gew. pārticis (Part. von pārtikt).
Avots: ME III, 183
Avots: ME III, 183
pašpieticīgs
pašuzticīgs
paticīgs
paticîgs, angenehm (für patīkams; recht oft bei Glück): tas ir dievam paticīgs Röm. 14, 18. [es labi paticīga e̦smu viņa acīs Esther 8, 5.]
Avots: ME III, 121
Avots: ME III, 121
pieticīgs
pìeticîgs,
1) genügsam; zufrieden;
pieticīgs viņš nuostājas ē̦nā Vēr. II, 718. tas savā jaunības pieticīgā neprašā vēl kaunējās vēlēties tik lielu blāķi pasaulīguo labumu Seibolt. nabadziņi ir pieticīgi ar tuo mazumiņu, kas jau tiem ir JK. III, 67;
2) =uzticīgs, treu:
tie darīja tuo pieticīgi (... sie es auf Glauben hapdelten) Glück II Kön. 22, 7.
Avots: ME III, 304
1) genügsam; zufrieden;
pieticīgs viņš nuostājas ē̦nā Vēr. II, 718. tas savā jaunības pieticīgā neprašā vēl kaunējās vēlēties tik lielu blāķi pasaulīguo labumu Seibolt. nabadziņi ir pieticīgi ar tuo mazumiņu, kas jau tiem ir JK. III, 67;
2) =uzticīgs, treu:
tie darīja tuo pieticīgi (... sie es auf Glauben hapdelten) Glück II Kön. 22, 7.
Avots: ME III, 304
saticīgs
svešticīgs
ticīgs
ticîgs, Adv. ticîgi, a): "katrā ziņā" Grenzhof; b): auch Erlaa, Fest, Grenzhof, Oknist, Saikava, Selb.; "naigi, naski, nuopietni" Salis: cik t. jis mācās! Kaltenbr. t. ("fleissig") rāvu kaņepes Seyershof. puika t. vien (aufmerksam, unverdrossen) klausās Erlaa n. FBR. XI, 21. laid ticīgāki! fahre rascher! BielU. ‡ Subst. ticîgums, die Gläubigkeit: izlietuodams zemnieku apspiešanai viņu ticīgumu Jürgens 128.
Avots: EH II, 680
Avots: EH II, 680
ticīgs
ticîgs,
1) = ticis, wacker, hurtig, fleissig PS. u. a.: ticīgs strādnieks Plūd. Rakstn. I, 143. tik uzmanīgu kuršanu... nebiju vēl redzējuse... nuo kā tad tu tik ticīgu kuršanu nuoskatījusēs? Janš. Mežv. ļ. I, 213;
2) worauf man trauen kann
U., treu Spr., zuverlässig Spr.: ticīgie suņi sargāja Lautb. ticīgs zirgs, ein Pferd, auf das man sich vollkommen verlassen kann U.;
3) gläubig. -
Adv. ticîgi,
a) "ganz sicher"
Kav.: es itin ticīgi tur būšu;
b) immer, beständig
Altenwoga, Bers., Gr.-Buschh.: ticīgi vien salst Lubn. lietus līst ticīgi Kl, vai tu nestāsies ar vaidēšanu? bet ticīgi un ticīgi - tâ katram var apnikt Gr.-Buschh. viņš ticīgi brauce uz pilsē̦tu ebenda. viņi strādā ticīgi Wolm., Etn. III, 150 (ähnlich: Neik. 35). viņš ticīgi baŗas Etn. III, 150. ve̦lns paņēmis iesmu un drāzis ticīgi vien LP. VI, 160. šie ticīgi vien ruok VII, 1059. tie ticīgi vien ara Seibolt MWM. VI, 637;
c) gläubig.
Avots: ME IV, 181
1) = ticis, wacker, hurtig, fleissig PS. u. a.: ticīgs strādnieks Plūd. Rakstn. I, 143. tik uzmanīgu kuršanu... nebiju vēl redzējuse... nuo kā tad tu tik ticīgu kuršanu nuoskatījusēs? Janš. Mežv. ļ. I, 213;
2) worauf man trauen kann
U., treu Spr., zuverlässig Spr.: ticīgie suņi sargāja Lautb. ticīgs zirgs, ein Pferd, auf das man sich vollkommen verlassen kann U.;
3) gläubig. -
Adv. ticîgi,
a) "ganz sicher"
Kav.: es itin ticīgi tur būšu;
b) immer, beständig
Altenwoga, Bers., Gr.-Buschh.: ticīgi vien salst Lubn. lietus līst ticīgi Kl, vai tu nestāsies ar vaidēšanu? bet ticīgi un ticīgi - tâ katram var apnikt Gr.-Buschh. viņš ticīgi brauce uz pilsē̦tu ebenda. viņi strādā ticīgi Wolm., Etn. III, 150 (ähnlich: Neik. 35). viņš ticīgi baŗas Etn. III, 150. ve̦lns paņēmis iesmu un drāzis ticīgi vien LP. VI, 160. šie ticīgi vien ruok VII, 1059. tie ticīgi vien ara Seibolt MWM. VI, 637;
c) gläubig.
Avots: ME IV, 181
uzticīgs
uzticîgs, treu, zuverlässig U.: brūti pamācīdams, lai savam... dzīves biedram paliktu uzticīga BW. III, 1, S. 76.
Avots: ME IV, 392
Avots: ME IV, 392
vecticīgs
Šķirkļa skaidrojumā (12)
dziļš
dziļš,
1): šī ir smagi dziļa, sie ist sehr geheimnistuerisch
Saikava; ‡
2) "nesaticīgs" (?) Saikava.
Avots: EH I, 358
1): šī ir smagi dziļa, sie ist sehr geheimnistuerisch
Saikava; ‡
2) "nesaticīgs" (?) Saikava.
Avots: EH I, 358
izpilnēt
izpilnêt, = izpilkt, übermütig, üppig werden [?]. -"kad tu izpilnējis!"izsaucas, kad ar mazumu nav pie ticīgs Lös. n. Etn. IV, 34; A. XIV, 480, Smilt.; [in Fest. werde dieser Ausruf gebraucht, wenn man plötzlich von jem. erschreckt wird].
Avots: ME I, 780
Avots: ME I, 780
karstputra
knausis
knaũsis [Bl., Līn., Nieder - Bartau], Demin. knaušelis, die Stechmücke (culex pipiens) Nigr., [BW. 29284, 4]: knausis dzied, sīc Etn. II, 51. lejā mušas, lejā spāres, lejā sīki knaušelīši BW. 16889, 1. nuo de̦guna tas nenuodzīs ne knauša, tik viņš ir saticīgs Jaunības dzeja 78. [Nebst knausīties, knusis, knūst, li. kniaũsties "зарываться" zu gr. χνύω "schabe, kratze", χνύϑος· ἄχανϑα μιχρά an. hnióđa "stossen" u. a., s. Persson Beitr. 809 f. und 882 und Būga LM. IV, 434 und 438.]
Avots: ME II, 243, 244
Avots: ME II, 243, 244
nāve
nâve,
1) der Tod;
a) mit vorangehendem Attribut:
jauka, laimīga, mierīga, viegla nāve, ein schöner, seliger, ruhiger, sanfter Tod; briesmīga, piepēža, rūgta n., ein schrecklicher, plötzlicher, bittrer Tod; likta od. dabiska, nelikta od. nelaba od. nedabiska n., natürlicher, unnatürlicher Tod; me̦lnā nāve, der schwarze Tod, die Seuche; garīga, laicīga nāve, geistiger, leiblicher Tod; muocekļu n., der Märtyrertod; muoku n., qualvoller Tod; krusta staba nāve, der Kreuzestod;
b) als Subj.: nāve nāk, tuvuojas, uzbrūk. nāve jau zuobuos [oder zuobu galā U.], der Tod sitzt schon auf der Zunge.
nāve nāk negaidāma. viņš plijas kâ rūgta nāve virsū man tas Kaspars nepatīk kâ rūgtā nāve Kaudz. M. nāve tuvāk kâ kre̦kls. nāve zuobuos neskatās od. nāve neprasa pēc gadiem;
c) als Obj.: nāvi gaidīt, meklēt; nāvi darīt, jemand den Tod antun:
lai viņai nāvi daruot JK.; sev pašam nāvi darīt, sich entleiben;
d) im Lok.: vieglā, piepēžā nāvē mirt oder aiziet, eines sanften, plötzlichen Todes sterben.
kaut viņa nelaimīgā nāvē nuomirtu! LP. IV, 217. biju kâ nāvē piemirsi, ich habe das in den Tod hinein (vollständig) vergessen Vīt.;
e) abhängig von Präp.: ar nāvi cīnīties, mit dem Tode ringen;
nuosuodīt cilvē̦ku ar (uz LP. II, 60) nāvi, zum Tode verurteilen: ve̦cais tē̦vs licis gudruos brāļus nuosuodīt ar nāvi LP. IV, 653. bez nāves ir uods nemirs. nebīsties nāves dēļ! ellē rūmes diezgan. uzticīgs līdz nāvei, treu bis in den Tod Aus. I, 23. līdz nāvei nuoskumis, bis zum Tode betrübt; līdz nāvei ienīsts, bis in den Tod verhasst. nuo nāves, zu Tode fürchten, fliehen. pie nāves, zu Tode aufs äusserste: citādi ve̦lns muocuot pie nāves LP. VII, 1116. saimnieks mani kultu pie nāves VII, 1139. tē̦vs pie nāves slims, der Vater ist zu Tode erkrankt, ist totkrank V, 359. medinieks pie nāves nuokusis, todmüde VI, 286; pie nāves od. pie dzīvās nāves, od. auch pie nāves suoda piekuodināt, nuoteikt, bei Todesstrafe, aufs äusserste einschärfen: piekuodinādami pie nāves, lai meita sakuot tē̦vam LP. VI, 549. nuoteikusi pie dzīvas nāves, lai stāvē̦tu kâ saslause III, 70. nuoteicis pie nāves suoda saviem ļaudīm par tuo gādāt, ka kuģis negrimtu V, 115. kāds ķēniņš guļ uz nāvi cīnīties, auf Tod und Leben kämpfen;
[f) genitivische Verbindungen: uz nāves gultas od. uz nāves cisām U., auf dem Sterbebette;
nāves zâles, Gift; nāves celiņš, die blaue Ader über der Nase bei Kindern, welche ein fatales Zeichen sein soll U.];
2) kaņepju nāve, Orobanche.
[Nebst nāvīties zu li. nowies kaułs "навья кость" bei Микуцкiй Извѣст. II, 380, nõvyti "guälen, töten", apr. nowis "Rumpf"(wenn es den toten Leib bedeutet), aruss. навь, got. naus "Toter", ačech. unavitì "töten", r. ныть "dumpf schmerzen; sich ängstigen, schwermütig werden" u. a., s. Mikkola Urslav. Gramm. 112 f., Walde Wrtb 2 512, v. Grienberger Wiener Sitzungsber. CXLII, Abh. VIII, 164, Hoffmann BB. XXv, 107, Pogodin Слѣды 221 f., Trautmann Wrtb. 201 f.]
Avots: ME II, 703, 704
1) der Tod;
a) mit vorangehendem Attribut:
jauka, laimīga, mierīga, viegla nāve, ein schöner, seliger, ruhiger, sanfter Tod; briesmīga, piepēža, rūgta n., ein schrecklicher, plötzlicher, bittrer Tod; likta od. dabiska, nelikta od. nelaba od. nedabiska n., natürlicher, unnatürlicher Tod; me̦lnā nāve, der schwarze Tod, die Seuche; garīga, laicīga nāve, geistiger, leiblicher Tod; muocekļu n., der Märtyrertod; muoku n., qualvoller Tod; krusta staba nāve, der Kreuzestod;
b) als Subj.: nāve nāk, tuvuojas, uzbrūk. nāve jau zuobuos [oder zuobu galā U.], der Tod sitzt schon auf der Zunge.
nāve nāk negaidāma. viņš plijas kâ rūgta nāve virsū man tas Kaspars nepatīk kâ rūgtā nāve Kaudz. M. nāve tuvāk kâ kre̦kls. nāve zuobuos neskatās od. nāve neprasa pēc gadiem;
c) als Obj.: nāvi gaidīt, meklēt; nāvi darīt, jemand den Tod antun:
lai viņai nāvi daruot JK.; sev pašam nāvi darīt, sich entleiben;
d) im Lok.: vieglā, piepēžā nāvē mirt oder aiziet, eines sanften, plötzlichen Todes sterben.
kaut viņa nelaimīgā nāvē nuomirtu! LP. IV, 217. biju kâ nāvē piemirsi, ich habe das in den Tod hinein (vollständig) vergessen Vīt.;
e) abhängig von Präp.: ar nāvi cīnīties, mit dem Tode ringen;
nuosuodīt cilvē̦ku ar (uz LP. II, 60) nāvi, zum Tode verurteilen: ve̦cais tē̦vs licis gudruos brāļus nuosuodīt ar nāvi LP. IV, 653. bez nāves ir uods nemirs. nebīsties nāves dēļ! ellē rūmes diezgan. uzticīgs līdz nāvei, treu bis in den Tod Aus. I, 23. līdz nāvei nuoskumis, bis zum Tode betrübt; līdz nāvei ienīsts, bis in den Tod verhasst. nuo nāves, zu Tode fürchten, fliehen. pie nāves, zu Tode aufs äusserste: citādi ve̦lns muocuot pie nāves LP. VII, 1116. saimnieks mani kultu pie nāves VII, 1139. tē̦vs pie nāves slims, der Vater ist zu Tode erkrankt, ist totkrank V, 359. medinieks pie nāves nuokusis, todmüde VI, 286; pie nāves od. pie dzīvās nāves, od. auch pie nāves suoda piekuodināt, nuoteikt, bei Todesstrafe, aufs äusserste einschärfen: piekuodinādami pie nāves, lai meita sakuot tē̦vam LP. VI, 549. nuoteikusi pie dzīvas nāves, lai stāvē̦tu kâ saslause III, 70. nuoteicis pie nāves suoda saviem ļaudīm par tuo gādāt, ka kuģis negrimtu V, 115. kāds ķēniņš guļ uz nāvi cīnīties, auf Tod und Leben kämpfen;
[f) genitivische Verbindungen: uz nāves gultas od. uz nāves cisām U., auf dem Sterbebette;
nāves zâles, Gift; nāves celiņš, die blaue Ader über der Nase bei Kindern, welche ein fatales Zeichen sein soll U.];
2) kaņepju nāve, Orobanche.
[Nebst nāvīties zu li. nowies kaułs "навья кость" bei Микуцкiй Извѣст. II, 380, nõvyti "guälen, töten", apr. nowis "Rumpf"(wenn es den toten Leib bedeutet), aruss. навь, got. naus "Toter", ačech. unavitì "töten", r. ныть "dumpf schmerzen; sich ängstigen, schwermütig werden" u. a., s. Mikkola Urslav. Gramm. 112 f., Walde Wrtb 2 512, v. Grienberger Wiener Sitzungsber. CXLII, Abh. VIII, 164, Hoffmann BB. XXv, 107, Pogodin Слѣды 221 f., Trautmann Wrtb. 201 f.]
Avots: ME II, 703, 704
piemīlēt
pìemĩlēt, liebhaben Für. I unter mīl: tē̦vs svešu vairāk piemīl, nekâ viņu LP. VI, 712. viņš bija ļuoti saticīgs cilvē̦ks un visiem piemīlams U. b. 104, 71. Refl. -tiês,
1) lieb gewinnen:
piemīlējies ... kungu, habe deine Lust am Herrn 1 Für. I unter mīl;
2) sich anschmeicheln
Kl.;
3) (lange Zeit) einander lieben:
kuo nu mēs, ve̦ci cilvē̦ki, vairs varam piemīlēties! Ezeriņš Leijerkaste I, 83.
Avots: ME III, 273
1) lieb gewinnen:
piemīlējies ... kungu, habe deine Lust am Herrn 1 Für. I unter mīl;
2) sich anschmeicheln
Kl.;
3) (lange Zeit) einander lieben:
kuo nu mēs, ve̦ci cilvē̦ki, vairs varam piemīlēties! Ezeriņš Leijerkaste I, 83.
Avots: ME III, 273
piesardzīgs
pìesar̂dzîgs,* vorsichtig, behutsam, bedächtig: viņš tapis neuzticīgs, piesardzīgs un nepieejams, kâ jau zemnieks. rīkuojas gausi un piesardzīgi B. Vēstn. ... sacīja Rita, atturīga, piesardzīga, nuoslē̦gta Veselis Saules kapsē̦ta 90.
Avots: ME III, 287
Avots: ME III, 287
rūcīgs
sātnieks
sātniẽks, der Genügsame L., der Mässige, Enthaltsame: ēdienuos un dzērienuos ne˙kāds . . . gardumnieks, bet pieticīgs sātnieks Kundziņš Ve̦cais Stenders 111.
Avots: ME III, 809
Avots: ME III, 809
skrāpsns
smāde
smãde Karls., der Tadel Grafental: tādu smãdi tas nebija pelnījis Sessau. smãdêt, -ẽju, tadeln, schmähen; verschmähen, verachten: nebūtu . . . viņš . . . smādējams, juo ir lē̦ns un saticīgs A. v. J. 1900, S. 1128. Aus mnd. smâden "verhöhnen".
Avots: ME III, 955
Avots: ME III, 955
smūdzis
II smūdzis,
1): "cilvē̦ks ar šķietami šauru saprašanu" (mit "ù" ) Sermus; "tumšs, neattīstīts, māņticīgs cilvē̦ks" (mit û 2 ) Lems.; wohl mit s. I identisch;
2): uodu dzē̦lumi niezeja ... visi kasījās ... lâdē̦dami tuos nelietīguos smūdžus A. Upītis Laikmetu griežos I, 89.
Avots: EH II, 541
1): "cilvē̦ks ar šķietami šauru saprašanu" (mit "ù" ) Sermus; "tumšs, neattīstīts, māņticīgs cilvē̦ks" (mit û 2 ) Lems.; wohl mit s. I identisch;
2): uodu dzē̦lumi niezeja ... visi kasījās ... lâdē̦dami tuos nelietīguos smūdžus A. Upītis Laikmetu griežos I, 89.
Avots: EH II, 541