tieškātI tìeškât Nötk., (mit ìe 2 ) Mar., tieškât Bers., -ãju, viel essen: tā tieškāja gan, ka nei˙kā neatlika Mar. n. RKr. XV, 141.Avots: ME IV, 215
tiešķētI tìešķēt 2 Tirsen, tieškât Lubn. n. U., Warkl. (mit ìe 2 ), mit Steppstichen nähen (tieškāt) Mag. XX, 3, 184 (aus Preekuln), fein ausnāhen, auszieren U.: tiekškādama kre̦klu šuvu BW. 1343 var. (aus Lubn.). tieškina netieškāta 25445 (aus Lubn.). šuvu tiešķē̦dama 25446.Avots: ME IV, 215