tikle
tikle,
1) ein ordentliches, tätiges, anständiges Mädchen:
spuodrītei, tiklītēi gudras mātes paduomiņš: vai sē̦tā, vai laukā, kâ bitīte te̦cē̦dama BW. 6890;
2) die Tugend, Sittsamkeit*:
zem tikles tē̦rpa slēpies, ļaunums staigā Juris Brasa 372.
Avots: ME IV, 183
1) ein ordentliches, tätiges, anständiges Mädchen:
spuodrītei, tiklītēi gudras mātes paduomiņš: vai sē̦tā, vai laukā, kâ bitīte te̦cē̦dama BW. 6890;
2) die Tugend, Sittsamkeit*:
zem tikles tē̦rpa slēpies, ļaunums staigā Juris Brasa 372.
Avots: ME IV, 183