tincināt

tiñcinât Arrasch, Bauske, C., Jürg., Orellen, PS., Salisb., Stenden, Wolmarshof, (mit ìn 2 ) Adsel, Bers., Gr.-Buschh., Ogershof, "viel Worte machen mit Reden, Fragen, Danken" tahmisch n. L.; ausforschen Mag. IV, 2, 151, scharf nachfragen, verhören, mit eindringenden Reden quälen U.: ārsts pratināja un tincināja visus iedzīvuotājus Ezertetis. Zu tenkt I, tencinât, te̦nka; eigentlich: reden machen. Vgl. tīcinât.

Avots: ME IV, 192


tincināt

tiñcinât: kaķis kurmi tincināja (Var.: spīdzināja), aukliņā karina BW. 2246, 1 var. ‡ Refl. -tiês "?": par puišu un meitu tincināšanās kāri J. Niedre Ķeceris Latgalē 57.

Avots: EH II, 683