tinkoties

tinkuôtiês, zögern W.-Livl. n. U., unentschlossen sein Ruj.

Avots: ME IV, 193


tinkoties

tinkuôtiês,

1): auch (mit iñ) Seyershof;

2) "izrādīt tieksmi kuo iegūt" (mit iñ) Seyershof: t. pēc tā, lai ve̦d laukā.

Avots: EH II, 683