tinkšinât,

1) tinkšinât Wid., (mit iñ) C., Dunika, PS., Wolmarshof, tinkšķinât Bers., Odsen, (mit iñ) Bauske, Siuxt, Stenden, (mit in̂) Saikava, fakt., freqn, zu tinkš(ķ)ât, klingen (machen), klirren (machen):
egles zaruos kaut kur tinkšķināja zīlīte Austriņš Nuopūtas vējā 130.

Avots: ME IV, 192

tinkšinât: "1)" ME. IV, 192 zu streichen; dzē̦rāji ... pudelītes tinkšināja Tdz. 56526; auf dem Klavier klimpern Walk n. BielU. (ähnlich - mit iñ - Seyershof); "skandināt kâ vijuoli skaņuojuot" (mit iñ) Salis. ‡ Refl. -tiês (mit iñ) Seyershof, pochen, klopfen, hämmern.

Avots: EH II, 683