Paplašinātā meklēšana

‡ sastir̃pt Dunika, erstarken (von Tierjungen): cãlis (teļš) jau sastirpis.

Avots: EH XVI, 451

‡ aptìrpt (li. aptir̃pti), (teilweise) vertauben (starr werden): viņam kājas aptirpušas Warkl. dažam nuotirpst abas kājas, dažam vienas sānis aptirpst Bergmann.

Avots: EH I, 122

nùotirpt [li. nutir̃pti], intr., ab-, vertauben, absterben, erstarren: nuotirpst kāja, ruoka, visas miesas, sirds. abām kājam lielie pirksti nuotirpa A. XX, 45. sirds aiz prieka vai tīri nuotirpa MWM. XI, 199. Subst. nùotirpšana, das Vertauben; nùotirpums, die Vertaubung.

Avots: ME II, 875

*stirpt (li. stir̃pti "heranwachsen"), zu erschliessen aus apstirpt. Zu li. sterptis "bestehen auf" u. a. bei Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 27 f. und Walde Vrgl. Wrtb. II, 631 f.

Avots: ME IV, 1074

I tìrpt (li. tirpti "erstarren") Neuenb., Serbigal, Wolm., tir̃pt Rutzau n. FBR. VII, 116, (mit ìr ² ) Kl., Lös., Nerft, Preili, Prl., (mit ir̂ ² ) AP., Karls., Līn., Ruj., Salis, -pstu od. -pju (L., U.), -pu, vertauben, starr werden U.: kājas tirpst nuo ilgas stāvēšanas Dunika. sūdzējās, ka klibā kāja tirpstuot Neik. 7. vijuolnieks izbailēs tirpis vien LP. VII, 621. - Subst. tìrpšana, das Vertauben, Erstarren; tìrpums, die Vertaubung, Erstarrung L., U.: šas zâles Lietuo pret ruoku tirpumu Etn. IV, I. lai pāriet galvas tirpums MWM. X, 885; Plur. tìrpumi, = tirpas: tirpumi vien pa kauliem izskrējuši JK. VI, 2 (ähnlich: Purap. 120). Zu sloven. otrpínm "erstarre", poln. cierpnąć, r. тéрпнуть "erstarren", r. терпѣть "leiden", klr. торóпити "schrecken", lat. torpēre "erstarrt sein" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I1, 631, Trautmann Wrtb. 325, Meringer IF. XVIII, 226, Zupitza Germ. Gutt. 32, Boisacq Dict. 911, li. Schröder IF. XVIIf, 526, Perssan Beitr. 437, Zubaty Sborn, fil. VI, 32 f.

Avots: ME IV, 197

II tirpt (li. tir̃pti "zerfliessen, schmelzen"), zerfliessen L., schmelzen U. Nebst tārpenis I wohl zu tirpt I; zur Bed. vgl. le. kust.

Avots: ME IV, 197