Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'trīsêt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'trīsêt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (4)

patrīsēt

[patrīsêt, eine Weile zittern: dabūja aukstumā krietni patrīsēt.]

Avots: ME III, 124

satrīsēt

satrīsêt: = satrīcêt 1: satrīs paltis, nuošalc tērces Daugava 1939, S. 418.

Avots: EH XVI, 457

satrīsēt

satrīsêt, sich stark schütteln Spr.

Avots: ME III, 766

uztrīsēt

uztrīsêt, mit Hilfe einer Tritze (trīse) (hin)aufwinden, aufziehen Stenden, U. (unter trīsuot).

Avots: ME IV, 393

Šķirkļa skaidrojumā (5)

trīcēt

trĩcêt (li. trink˙ė´ti "dröhnen") Schlehk n. FBR. VII, 36, Adiamünde, AP., Bauske, Bl., C., Dond., Dunika, Līn., PS., Ruj., Salis, Salisb., Siuxt, Stenden, Tr., Wandsen, Widdrisch, (mit ì 2 ) KL, = trīsêt, zittern, beben: trīci (Var.: trīsi), apses lapa! BW. 22696, 5. trīcēt (schallen?) trīc tā maliņa 428,11. zeme trīc un dre̦b LP. II, 62. sirds trīc (nuo bailēm) 61. žīds devies trīcē̦dams, dre̦bē̦dams uz . . . majām III, 103. kūmiņš trīcējis (nuo aukstuma) kâ apšu lapa 99. sāk bikses trīcēt Etn. IV, 73. zuobi trīc St., die Zähne klappern. trīcēt nuo niknuma Kra. Vīt. 83. ragā pūst, ka kuoki trīc, kalni dre̦b 144. Refl. -tiês, gehorig zittern: es likšu viņam trĩcêties Drosth. Subst. trīcẽ- jums, das Erbeben: zemes trīcējums LP. VI, 780, Aps. J. III, 7. Zu trìekt.

Avots: ME IV, 239

trīselis

trīselis, Kopfkäse Lauternsee. Zu trīsêt?

Avots: ME IV, 241

trīsēt

I trìsêt Drosth., Jürg., Notk., PS., Wolmarshof, (mit î 2 ) AP., Arrasch, (mit ĩ ) Bauske, Daugeln, Segew., Tr., (mit ì 2 ) Zvirgzdine, -u, -ẽju, zittern, beben: trīsi (Var.: trīci, drebi), apšu lapa! BW. 22696, 5 var. tā trīsēja tautu meita 25448 var. viņš nuo lieliem priekiem trīs Vēr. v. J. 1904, S. 262. viņš (nuo bailēm) trīsējis Pas. III, 31. ziedu lapiņas bikli trīs Zalktis II, 48. pie debesīm jau trīsēja rīta blāzma Vēr. II, 947. In Lettgallen auch reflexiv: vecis... viss... trīsas (r. трясеться) nuo saltuma Pas. IV, 80 (aus Malta). Entweder aus *trisêt (= li. trišėti "zittern)" mit dem ī von trīcêt, oder aus einem Paradigma *trìsu (= li. *trįsù), *trisu, *trist (zu trašâtiês) umgebildet (zu diesem Vorgang vgl. Le. Gr. § 619). Das slav. ę in tręsti "schütteln" beruht wahrscheinlich auf em, sodass le. trīsêt von slav. tręsti wahrscheinlich zu trennen ist.

Avots: ME IV, 241