tral˜lis Dunika, MSil., der Refrain; in Siuxt: lustiges Lied; Plur. traļļi, tralli, traļi U., das Tralala, die Verzierungen und besondem Künste, die beim Singen angebracht werden: uz tralliem (traļļiem BWp. 3671; trillemd?) es dziedāju, uz tralliem gavilēju: uz tralliem tē̦vs, māmiņa man pakāra šūpuolīti BWp. 367 2 . es pruotu radīt tādus traļus Jaun. Dr. v. J. 1902, 311. traļ˜ļus sist, trillern Dreylingshof; ,frohlich, schnell und kurz singen (Stolben) oder so auf dem Klavier spielen (Libau); scherzen, Spass machen Koddiack, Wrangelshof: jautrs cilvē̦ks sit traļļus Wrangelshof. ar mēli pa zuobu starpu visādus traļļus . . . sizdams Seibolt. septiņi vilki traļļus sita BW. 2381, 1. In N.-Schwanb. ist tràļļus ² sist ein gewisses Spielchen.

Avots: ME IV, 221

trallis, ‡

2) = tralliņš 2: ziņģis, t. tavs dēliņš BW. 3116.

Avots: EH II, 690