trapa

I trapa, eine Menge, ein Haufe Wid., Nigr., Grünh. (hier auch der Plur. trapas und trapes), die Reihe AP.: jāsim, puiši, liela trapa (Var.: vienu pulku)1 BW. 13419, 2 var. puiši trapēm gāja pe̦ku lauzt 13090. stāvam visi vienu trapu Seifert Chrest. III, 2, 172. ļaudis gāja trapām (in grossen Mengen) Grünh. puiši iet lielām trapām ebenda. viena trapa strādnieku izgāja pie darba, uotra pārnāca Nigr. Vielleicht nebst engl. thr(e)ave "Trift, Heerde" zu apr. trapt "treteü, li. trepenti, r. тропать "trampeln", r. тропá "Pfad", ae. ƥrafian "drücken, drängen", lat. trepidus "trippelnd" u. a. (z. B. bei Walde Wrtb. 2 789 f.).

Avots: ME IV, 222


trapa

I trapa: "pulks, putnu bars" Erlaa, Linden in Livl.; savā trapā Janš. Līgava II, 391.

Avots: EH II, 691


trapa

II trapa, Interjektion: man biksītes tripa, trapa (d. h. die Hosen zerrissen) BW. 30457 var.

Avots: ME IV, 222