Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'trapa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'trapa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)
štrapa
štrapa, die Schünge am Schiffstau, die am Mast angebracht ist: štrapā ieliek splīdzbuomja apakšējuo galu N.-Bartau.
Avots: ME IV, 103
Avots: ME IV, 103
štrapakmenis
štrapakmenis, der Stein, woran das Lotsenzeichen befestigt wird: štrapakmeni nuogremdē jūŗas dibe̦nā, lai stuodere stāvē̦tu uz vietas N.-Bartau.
Avots: ME IV, 103
Avots: ME IV, 103
strapals
strapals: Schweine- od. Pferde- exkrement Auleja; ein wurstförmiges Exkrementstück Kaltenbr.
Avots: EH II, 584
Avots: EH II, 584
strapals
trapa
I trapa: "pulks, putnu bars" Erlaa, Linden in Livl.; savā trapā Janš. Līgava II, 391.
Avots: EH II, 691
Avots: EH II, 691
trapa
I trapa, eine Menge, ein Haufe Wid., Nigr., Grünh. (hier auch der Plur. trapas und trapes), die Reihe AP.: jāsim, puiši, liela trapa (Var.: vienu pulku)1 BW. 13419, 2 var. puiši trapēm gāja pe̦ku lauzt 13090. stāvam visi vienu trapu Seifert Chrest. III, 2, 172. ļaudis gāja trapām (in grossen Mengen) Grünh. puiši iet lielām trapām ebenda. viena trapa strādnieku izgāja pie darba, uotra pārnāca Nigr. Vielleicht nebst engl. thr(e)ave "Trift, Heerde" zu apr. trapt "treteü, li. trepenti, r. тропать "trampeln", r. тропá "Pfad", ae. ƥrafian "drücken, drängen", lat. trepidus "trippelnd" u. a. (z. B. bei Walde Wrtb. 2 789 f.).
Avots: ME IV, 222
Avots: ME IV, 222
trapa
II trapa, Interjektion: man biksītes tripa, trapa (d. h. die Hosen zerrissen) BW. 30457 var.
Avots: ME IV, 222
Avots: ME IV, 222
trapains
trapaklis
‡ trapaklis (mit a < e̦?) A.-Schwanb. "ļuoti nestipra, it kâ sapuvusi drēbe"; plur. trapakli ebenda "im Walde verfaulte Baumäste".
Avots: EH II, 691
Avots: EH II, 691
trapana
trapans,
1) trapans Wilzen n. Etn. I, 106, Aahof, Alswig, Daudsewas, Kl.Salwen, Meiran, Memelshof, N.-Laitzen, Römershof, Salis, Sauken, Serbigal, Sessw., Warkl., Wessen, St., trapans Gr.-Buschh., trape̦ns Kokn., Adj., morsch, verwitternd, brüchig, brockelig:
elksnis ir trapans kuoks Memelshof. trapani kliņģeŗi ebenda. tē̦rauds ir trapans Romershof. kauli paliek trapani Veselis Tīrumu ļaudis. tam (= vītuolam) bij tik trapani zari, ka paši nuo sevis bira nuost Jauns. Baltā grām. I, 15. trapans māls Wilzen n. Etn. I, 106, Alswig. trape̦na zeme Gr.-Buschh. trape̦na ve̦lē̦na ebenda. trapans biezpiens, siers, plācenis Aahof, N.-Laitzen u. a.;
2) Subst., ein morsches, verwittertes Holzstück
Alswig, Assiten, Mar., Serben; bröckliges Brot Bornsmünde;
3) "?": kas tev, tādam trapanam, tur nekait? Alm. meitai bij atsūtīts pakaļ kāds ve̦cs trapans B. Vēstn. Zu trapjš I.
Avots: ME IV, 222
1) trapans Wilzen n. Etn. I, 106, Aahof, Alswig, Daudsewas, Kl.Salwen, Meiran, Memelshof, N.-Laitzen, Römershof, Salis, Sauken, Serbigal, Sessw., Warkl., Wessen, St., trapans Gr.-Buschh., trape̦ns Kokn., Adj., morsch, verwitternd, brüchig, brockelig:
elksnis ir trapans kuoks Memelshof. trapani kliņģeŗi ebenda. tē̦rauds ir trapans Romershof. kauli paliek trapani Veselis Tīrumu ļaudis. tam (= vītuolam) bij tik trapani zari, ka paši nuo sevis bira nuost Jauns. Baltā grām. I, 15. trapans māls Wilzen n. Etn. I, 106, Alswig. trape̦na zeme Gr.-Buschh. trape̦na ve̦lē̦na ebenda. trapans biezpiens, siers, plācenis Aahof, N.-Laitzen u. a.;
2) Subst., ein morsches, verwittertes Holzstück
Alswig, Assiten, Mar., Serben; bröckliges Brot Bornsmünde;
3) "?": kas tev, tādam trapanam, tur nekait? Alm. meitai bij atsūtīts pakaļ kāds ve̦cs trapans B. Vēstn. Zu trapjš I.
Avots: ME IV, 222
trapans
trapans,
1): trapana (bröckelig)
sēne Linden in Kurl. trapani ("trausli") kuoki Nerft. trapana ("trausla") gaļa Sonnaxt;
3): par trapanu viņš bija iesaukts sava slinkuma un lielā miega dēļ Ciema spīg. 122.
Avots: EH II, 691
1): trapana (bröckelig)
sēne Linden in Kurl. trapani ("trausli") kuoki Nerft. trapana ("trausla") gaļa Sonnaxt;
3): par trapanu viņš bija iesaukts sava slinkuma un lielā miega dēļ Ciema spīg. 122.
Avots: EH II, 691
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
štarpa
štrapa: nach Sehwers Unters. 140 aus d. Slropp "Tauschlinge am Mast zur Befestigung des Segels".
Avots: EH II, 656
Avots: EH II, 656
Šķirkļa skaidrojumā (19)
atkamāt
‡ atkamât, (etwas Schweres, tragend od. längs der Erde ziehend) herschleppen Prl.: a. smagu maisu. Refl. -tiês,
1) mit Mühe herkommen, sich herschleppen
Prl.;
2) sich eine gewisse Zeit hindurch abstrapazieren:
tai (=tâ) visu dienu atkamājuos Pas. VIII, 395.
Avots: EH I, 145
1) mit Mühe herkommen, sich herschleppen
Prl.;
2) sich eine gewisse Zeit hindurch abstrapazieren:
tai (=tâ) visu dienu atkamājuos Pas. VIII, 395.
Avots: EH I, 145
ezerrieksts
izpeinēties
‡ izpeineties,
1) sich abstrapazieren (um jem. zu befriedigen):
kas tā var i., kâ jūs bē̦rni ieduomājat? (mit èi 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 72; sich bei einer feinen verwickelten, nicht vonstatten gehenden Arbeit abmühen Lis. n. FBR. I, 30, Nötk.: ilgi izpèinējuos 2 , satrūkušās dziļis saistīdama Lis. nevar ap šuo kâ kungu tik daudz i. ebenda;
2) "(ungefahr) = izpiņ̃ķêtiês" M. Ar.: tu nevari vien nuo viņa i.
Avots: EH I, 470
1) sich abstrapazieren (um jem. zu befriedigen):
kas tā var i., kâ jūs bē̦rni ieduomājat? (mit èi 2 ) Druw. n. RKr. XVII, 72; sich bei einer feinen verwickelten, nicht vonstatten gehenden Arbeit abmühen Lis. n. FBR. I, 30, Nötk.: ilgi izpèinējuos 2 , satrūkušās dziļis saistīdama Lis. nevar ap šuo kâ kungu tik daudz i. ebenda;
2) "(ungefahr) = izpiņ̃ķêtiês" M. Ar.: tu nevari vien nuo viņa i.
Avots: EH I, 470
kamot
I kamuôt [kamúoti "угнетать, мучить"],
1) mit Mühe eine Strecke zurücklegen:
piecas dienas sešas jūdzes kâ kamuot nuokamuoju Katzd., BW. 29768, 1; 31818, 1;
2) ein sauer Stück Arbeit auflegen, marachen L., abstrapazieren [Kreuzb.], quälen Lubn.,
Etn. III, 1: nekamuo zirga! tu redzi, ka viņš nevar pavilkt Schwanb., [Oberl. n. U. grūtu duomu kamuojams, Juris nemanīja, ka iebrauca mežiņā Latg. 1921, No 52, 2; 3
3) grosse Stücke mit vollgestopftem Munde kauen, essen:
viņš kamuo, ka žuokļi vien cilāja s. kamuo vienā kamuošanā Bers. Refl. - tiês, sich balgen, sich abstrapazieren [Nerft], Bers. n. A. XVI, 377. [Vgl. auch aizkamuot. Wohl zu аn. hemia, mhd. hemmen "hemmen" (s. Zupitza Germ. Gutt. 108) und vielleicht (s. Petersson Balt. - slav. Wortst. 36) zu ar. ḱamel "to press".]
Avots: ME II, 153
1) mit Mühe eine Strecke zurücklegen:
piecas dienas sešas jūdzes kâ kamuot nuokamuoju Katzd., BW. 29768, 1; 31818, 1;
2) ein sauer Stück Arbeit auflegen, marachen L., abstrapazieren [Kreuzb.], quälen Lubn.,
Etn. III, 1: nekamuo zirga! tu redzi, ka viņš nevar pavilkt Schwanb., [Oberl. n. U. grūtu duomu kamuojams, Juris nemanīja, ka iebrauca mežiņā Latg. 1921, No 52, 2; 3
3) grosse Stücke mit vollgestopftem Munde kauen, essen:
viņš kamuo, ka žuokļi vien cilāja s. kamuo vienā kamuošanā Bers. Refl. - tiês, sich balgen, sich abstrapazieren [Nerft], Bers. n. A. XVI, 377. [Vgl. auch aizkamuot. Wohl zu аn. hemia, mhd. hemmen "hemmen" (s. Zupitza Germ. Gutt. 108) und vielleicht (s. Petersson Balt. - slav. Wortst. 36) zu ar. ḱamel "to press".]
Avots: ME II, 153
muldināt
mùldinât, tr., abplagen, abstrapazieren, keine Ruhe geben Spr.: lai piekūst nelaime, kas viņu muldina Tr. IV, 50. es aizsiešu gailim rīkli, lai māsiņas nemuldina Ltd. 863. kam tu savu augumiņu nakti vien muldināji (Var.: maldināji)? BW. 33846 var. Subst. mùldinãjums, die Plage, Plackerei; mùldinâšana, das Abplagen; mùldinâtãjs, wer einem anderen keine Ruhe gibt. Zu mùldêt.
Avots: ME II, 664
Avots: ME II, 664
muldiņš
nopūlēt
nùopũlêt, nùopũlinât, tr.,
1) abmarachen, abstrapazieren, anstrengen:
zirgus, cilvē̦kus, spē̦kus;
2) mit Mühe, Anstrengung wegschaffen:
nuopūlē skapi un šķirstu nuo ve̦zuma un iepūlē pa durvtiņām pajumtē Aps. Refl. -tiês, sich abmühen, abquälen, sichabplacken: viņi nuopūlas ap viņu Rainis.
Avots: ME II, 835
1) abmarachen, abstrapazieren, anstrengen:
zirgus, cilvē̦kus, spē̦kus;
2) mit Mühe, Anstrengung wegschaffen:
nuopūlē skapi un šķirstu nuo ve̦zuma un iepūlē pa durvtiņām pajumtē Aps. Refl. -tiês, sich abmühen, abquälen, sichabplacken: viņi nuopūlas ap viņu Rainis.
Avots: ME II, 835
panesīgs
pūlēt
pũlêt, -ẽju, tr.,
1) plagen, marachen, strapazieren, abmühen
U.: kâ kāds vis˙niknākais blēdis pūlē̦ts, plūkāts un nuomaitāts Manz. Post. I, 451. viņš savu zirgu pārlieku pūlē; er strapaziert sein Pferd übermässig, maracht es ab U.;
2) etwas schaffen, vorwärtsbringen :
pùlē 2 savus darbus uz priekšu! Mar. n. RKr. XV, 131. Tenis... mita lielākuo daļu uz mūriņa, šuo tuo pulē̦dams Kaudz. M. 50;
3) durch besonders kräftige, auch zauberhafte Mittel heilen od. etwas Schlimmes vertreiben
U.: tuo vainu citādi nevar pūlēt, kâ vien kad usw., dem Übel, der Krankheit lässt sich nicht abhelfen, als indem man usw. (nun folgt irgend ein oft sehr wunderliches Zaubermittel) U. Refl. -tiês, sich abmarachen, sich's sauer werden lassen, sich viel Mühe geben U.: Sprw. pūlas kâ varde darvas mucā (von vergeblicher Mühe). Aus mnd. pulen "eine mühsame Arbeit verrichten."
Avots: ME III, 446
1) plagen, marachen, strapazieren, abmühen
U.: kâ kāds vis˙niknākais blēdis pūlē̦ts, plūkāts un nuomaitāts Manz. Post. I, 451. viņš savu zirgu pārlieku pūlē; er strapaziert sein Pferd übermässig, maracht es ab U.;
2) etwas schaffen, vorwärtsbringen :
pùlē 2 savus darbus uz priekšu! Mar. n. RKr. XV, 131. Tenis... mita lielākuo daļu uz mūriņa, šuo tuo pulē̦dams Kaudz. M. 50;
3) durch besonders kräftige, auch zauberhafte Mittel heilen od. etwas Schlimmes vertreiben
U.: tuo vainu citādi nevar pūlēt, kâ vien kad usw., dem Übel, der Krankheit lässt sich nicht abhelfen, als indem man usw. (nun folgt irgend ein oft sehr wunderliches Zaubermittel) U. Refl. -tiês, sich abmarachen, sich's sauer werden lassen, sich viel Mühe geben U.: Sprw. pūlas kâ varde darvas mucā (von vergeblicher Mühe). Aus mnd. pulen "eine mühsame Arbeit verrichten."
Avots: ME III, 446
rieksts
I riẽksts, rieksta (?) Manz. Lettus, riẽkste PlKur., ein gen. s. riekša BW. 17256, 1 var. (der infl. gen. pt. rykstu Pas. I, 222 dürfte als rīkstu - mit hartem r- aus riekstu zu lesen sein), die Nuss, Haselnuss: Sprw. rieksts nuo lazdas tālu nekrīt, der Apfel fällt nicht weit vom Stamm. lazdā kāpu riekstus raut BW. 5836, 3. šķinu riekstus, lasu uogas 13478, 8. bij man viena riekša (Var.: rieksta) pēc pie zemītes lagzdu liekt? 17256, 1 var. - riekstu kuoks, der Haselnussstrauch Mar. n. RKr. XV, 133. riekstuos iet, riekstuot, Nüsse suchen, lesen. - e̦ze̦ra rieksts od. e̦ze̦rrieksts, auch ūdens rieksts RKr. III, 73, die Stachelnuss, Teichnuss, Wassernuss (trapa natans L.); zemes rieksts,
a) gew. der Plur., bei Fischer 271 zemenes rieksti, Saubrod (lycopordon cervinum)
Mag. IV, 2, 69, (z. riekstes St.) Schweinstrüffeln, Trüffeln (lathyrus tuberosus) U.;
b) Hirschbrunst (boletus cervinus)
Dond. n. U.; Vāczemes rieksti, Walnüsse U. Der gen. riekša entweder zu einem nom. *rieksis = apr. [bucca] reisis "[Buch]-ecker", oder eher zu einem nom. *riekstis (:li. riešutỹs). rieksts entweder aus *riesk[u]tas neben li. ríešutas (mit š aus ide. sk), oder aber kontaminiert aus *ries[u]ts . *ries[u]ks (Deminutiva neben li. ríešas dass., s. Trautmann Wrtb. 241). Daneben slav. orĕxъ dass. (zum o- s. Mikkola IF. VIII, 302) mit x aus s oder (s. Slblt. Et. 58) sk̑. Zur Wurzel von rist IV (slav. orĕxъ in diesem Fall etwaringsherum Losgeklaubtes) ?
Avots: ME III, 544, 545
a) gew. der Plur., bei Fischer 271 zemenes rieksti, Saubrod (lycopordon cervinum)
Mag. IV, 2, 69, (z. riekstes St.) Schweinstrüffeln, Trüffeln (lathyrus tuberosus) U.;
b) Hirschbrunst (boletus cervinus)
Dond. n. U.; Vāczemes rieksti, Walnüsse U. Der gen. riekša entweder zu einem nom. *rieksis = apr. [bucca] reisis "[Buch]-ecker", oder eher zu einem nom. *riekstis (:li. riešutỹs). rieksts entweder aus *riesk[u]tas neben li. ríešutas (mit š aus ide. sk), oder aber kontaminiert aus *ries[u]ts . *ries[u]ks (Deminutiva neben li. ríešas dass., s. Trautmann Wrtb. 241). Daneben slav. orĕxъ dass. (zum o- s. Mikkola IF. VIII, 302) mit x aus s oder (s. Slblt. Et. 58) sk̑. Zur Wurzel von rist IV (slav. orĕxъ in diesem Fall etwaringsherum Losgeklaubtes) ?
Avots: ME III, 544, 545
sabraukt
sabràukt, freqn. sabraũkât,
1) zusammenfahren:
sabrauca precenieki BW. 13385 var. sabrauca sveši ļaudis 13565. krustību svē̦trītā sabrauca kūmas BW. I, S. 178. vakarā sabrauc brūtes pūra vedēji III, 1, S. 78. kāzinieki sabrauca LP. IV, 39. muižā sabrauca ve̦se̦la rinda darbinieku Krišs Laksts 34. - abas laivas sabrauca blakām Apsk. v. J. 1905, S. 548;
2) durch starkes, vieles Fahren strapazieren, verderben
U., überfahren: sabraukt vāģus, Wagen verfahren U. zirgus sabraukt, Pferde herunterbringen U. stipri sabraukts zirgs, kam spalva grīstēm savē̦lusēs Etn. III, 162. ja divi zirgi kuožas, tad sabrauc viņus putās (bis sie schäumen) IV, 119. es tevi sabraukšu dze̦lzu ecēšām Br. 6;
3) längere Zeit fahren:
sabrauc sešas dienas LP. I, 17. viņš sabraukāja ve̦se̦lus 3 gadus nuo ārsta pie ārsta Turg. Muižn. per. 43;
4) fahrend erreichen:
brauc, brauc - ne+maz gala sabraukt LP. IV, 38. nevar sabraukt malu VI, 17. Refl. -tiês,
1) durch Fahren erwerben:
kaimiņš labu naudu sabraucies Ar.;
2) = sabràukt 3: sabraucuos ve̦se̦lu dienu MSil.;
3) übermässig und mit schlimmen Folgen für sich fahren:
velosipedists sabraucies gluži slapjš. puika sabraucies gluži slims Golg.;
4) fahrend zusammenstossen
(intr.): uz upes sabraucās divi laivas Salis;
5) unversehens überfahren werden:
uz ceļa sabraucās jē̦rs.
Avots: ME III, 596, 597
1) zusammenfahren:
sabrauca precenieki BW. 13385 var. sabrauca sveši ļaudis 13565. krustību svē̦trītā sabrauca kūmas BW. I, S. 178. vakarā sabrauc brūtes pūra vedēji III, 1, S. 78. kāzinieki sabrauca LP. IV, 39. muižā sabrauca ve̦se̦la rinda darbinieku Krišs Laksts 34. - abas laivas sabrauca blakām Apsk. v. J. 1905, S. 548;
2) durch starkes, vieles Fahren strapazieren, verderben
U., überfahren: sabraukt vāģus, Wagen verfahren U. zirgus sabraukt, Pferde herunterbringen U. stipri sabraukts zirgs, kam spalva grīstēm savē̦lusēs Etn. III, 162. ja divi zirgi kuožas, tad sabrauc viņus putās (bis sie schäumen) IV, 119. es tevi sabraukšu dze̦lzu ecēšām Br. 6;
3) längere Zeit fahren:
sabrauc sešas dienas LP. I, 17. viņš sabraukāja ve̦se̦lus 3 gadus nuo ārsta pie ārsta Turg. Muižn. per. 43;
4) fahrend erreichen:
brauc, brauc - ne+maz gala sabraukt LP. IV, 38. nevar sabraukt malu VI, 17. Refl. -tiês,
1) durch Fahren erwerben:
kaimiņš labu naudu sabraucies Ar.;
2) = sabràukt 3: sabraucuos ve̦se̦lu dienu MSil.;
3) übermässig und mit schlimmen Folgen für sich fahren:
velosipedists sabraucies gluži slapjš. puika sabraucies gluži slims Golg.;
4) fahrend zusammenstossen
(intr.): uz upes sabraucās divi laivas Salis;
5) unversehens überfahren werden:
uz ceļa sabraucās jē̦rs.
Avots: ME III, 596, 597
saburzīt
sabur̂zît,
1) auch saburznît, tr., zerknittern, zerknillen, zerreiben: viņš saburzīja papīru MWM. VII, 333. tu esi saburzījusi apģē̦rbu Stari I, 164. saburzītas skrandu se̦gas Vēr. II, 522. kādu saburzītu zīmīti viņš tai iespieda ruokās A. XVII, 488. priekšauts, kuru ... puika bij saburzījis XX, 482. cik saburzīta tā (=ce̦pure), sašļukuse, izbalējuse Vēr. II,1236, Dunika. saburznītuo platmales dibe̦nu Dz. V. - mēs tâ kâ saburzīti U., wir sind in Streit geraten;
2) sich abstrapazieren
(?) Bergm. n. U. Refl. -tiês, sich zerknillen, zerknittern, zerreiben: matu palieki... saburzījušies un saslaistījušies Saul. I, 134. Gaisiņš sāka salīdzināt saburzī jušās ūsas JR. V, 61. viņam virssvārki bij saburzījušies Kaudz. M. 236, Dunika. saburzījies kaķē̦ns Seifert Chrest. III, 3, 145.
Avots: ME III, 599
1) auch saburznît, tr., zerknittern, zerknillen, zerreiben: viņš saburzīja papīru MWM. VII, 333. tu esi saburzījusi apģē̦rbu Stari I, 164. saburzītas skrandu se̦gas Vēr. II, 522. kādu saburzītu zīmīti viņš tai iespieda ruokās A. XVII, 488. priekšauts, kuru ... puika bij saburzījis XX, 482. cik saburzīta tā (=ce̦pure), sašļukuse, izbalējuse Vēr. II,1236, Dunika. saburznītuo platmales dibe̦nu Dz. V. - mēs tâ kâ saburzīti U., wir sind in Streit geraten;
2) sich abstrapazieren
(?) Bergm. n. U. Refl. -tiês, sich zerknillen, zerknittern, zerreiben: matu palieki... saburzījušies un saslaistījušies Saul. I, 134. Gaisiņš sāka salīdzināt saburzī jušās ūsas JR. V, 61. viņam virssvārki bij saburzījušies Kaudz. M. 236, Dunika. saburzījies kaķē̦ns Seifert Chrest. III, 3, 145.
Avots: ME III, 599
satriekt
satrìekt,
1): ai, akmin ..., negul[i] ceļa maliņā! dažu slieci tu satrieksi, dažu ratu ritenīti BW. 31723; ‡
5) (wiederholt) starke Schläge versetzen:
paņē̦mušas spriguļus un dalbas ruokā un cienīgtē̦vam dažas reizas satriekušas pa strienām Janš. Apsk. 1903, S. 13; ‡
6) schnell zusammentreiben:
s. luopus laidarā Dunika; ‡
7) durch vieles, starkes Treiben abstrapazieren:
gan[u]puika ganuos cūku satriec pa lauku. cūkai uznācis karstums Latv. Saule 1929, S. 796 (aus Windau); ‡
8) tüchtig durchschelten
Diet.: kungs vagari dikti satriecis.
Avots: EH XVI, 457
1): ai, akmin ..., negul[i] ceļa maliņā! dažu slieci tu satrieksi, dažu ratu ritenīti BW. 31723; ‡
5) (wiederholt) starke Schläge versetzen:
paņē̦mušas spriguļus un dalbas ruokā un cienīgtē̦vam dažas reizas satriekušas pa strienām Janš. Apsk. 1903, S. 13; ‡
6) schnell zusammentreiben:
s. luopus laidarā Dunika; ‡
7) durch vieles, starkes Treiben abstrapazieren:
gan[u]puika ganuos cūku satriec pa lauku. cūkai uznācis karstums Latv. Saule 1929, S. 796 (aus Windau); ‡
8) tüchtig durchschelten
Diet.: kungs vagari dikti satriecis.
Avots: EH XVI, 457
trape
trapens
trapināt
trapinât, tropfen, tröpfeln: dzirdēja uz jumta lietus trapināšanu U. b. 95, 31. Zur Wurzel von trapa I?
Avots: ME IV, 223
Avots: ME IV, 223
trapis
trapjš
I trapjš (li. trapùs "spröde, leicht brechend"),
1) Adj., = trapans">trapans 1, verwittert, morsch, brüchig Wid., Am- , boten, Pampeln, Rutzau: tev, alksnīt, trapja (Var.: trausla) miza BW. 31508; I, 11841, 3; "vārīgs, bikls, neizturīgs" Gramsden;
2) Subst.; = trapans">trapans 2 Assiten, Dunika. Wenn ursprünglich etwa "zerstampft, weich gedrückt", etwa zur Wurzel von trapa I?
Avots: ME IV, 223
1) Adj., = trapans">trapans 1, verwittert, morsch, brüchig Wid., Am- , boten, Pampeln, Rutzau: tev, alksnīt, trapja (Var.: trausla) miza BW. 31508; I, 11841, 3; "vārīgs, bikls, neizturīgs" Gramsden;
2) Subst.; = trapans">trapans 2 Assiten, Dunika. Wenn ursprünglich etwa "zerstampft, weich gedrückt", etwa zur Wurzel von trapa I?
Avots: ME IV, 223