trauceklīgs

trauceklîgs Dr.,

1) stbrend, hindernd:
jūsu izturēšanās ir mums trauceklīga un piedauzīga Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 41;

2) gestört, unterbrochen:
miegs . . . murgu pilns un trauceklīgs Kaudz. Jaunie mēm. laiki IV, 125.

Avots: ME IV, 223