trašķis

I trašķis,

1) ein Schmutzfink
V.;

2) = traišķis 2, ein Verschwender: nu tas trašķis trašķās ar savu naudu pa kruogu Vīt.

Avots: ME IV, 223


trašķis

I trašķis,

1): auch Ekau, Grünw., Salgaln; ‡

3) "draiskulīgs puika" Ekau, Grünw., Salgaln.

Avots: EH II, 691


trašķis

II trašķis "Lärm, Geräusch" Wohlfahrt. Wohl zu li. treškė´ti oder traškė´ti "prasseln, knacken", poln. troskot "Krachen" u. a. (bei Trautmann Wrtb. 329).

Avots: ME IV, 223