traucinieks U., (mit àu ² ) Warkl., traũceniẽks AP., PS., der Böttcher; tràucenieks ² Golg., einer, der Gefässe, Geschirr verkauft: kuoku trauku amatnieki ... brauc uz visiem tirgiem un smilteniešus dara pazīstamus kâ "trauceniekus" Kundziņš Smiltene.

Avots: ME IV, 224

traucinieks: žīds, būdams t., lika viņai ... mālus mīcīt Pas. X, 285.

Avots: EH II, 691