traukāt

*traukât, zu erschliessen aus satraukât.

Avots: ME IV, 224


traukāt

traukât,

1) platzen:
guovij tesmenis var t. ("plaisāt"; mit aû) Auleja. āda traukāja aiz sausuma Jauns. J. un v. 127;

2) sich aufregen machen
(mit aũ) A.-Rahden: kuo tu mani traukā? ‡ Refl. -tiês (mit àu 2 und -ā-) Auleja "vairākkārt trūkties": zirgi var t.

Avots: EH II, 691