trešs (li. trẽčias, aksl. tretъjь), gew. die Bestimmtheitsform trešais gebraucht, der dritte: treša gada kumeļam BW. 13797, 2. jau uotrām, jau trešām (sc.: tautiņām) 15101, 3 var. S. Le. Gr. § 337 c.

Avots: ME IV, 232

trešs: (vainagam) div[i] truopeņi ze̦lta liec, trešu sīka sudabreņa! BW. 6104, 4. jau nuo rudens e̦smu Ezerniekuos par trešuo (scil.: puisi) Janš. Dzimtene V, 203.

Avots: EH II, 693