Paplašinātā meklēšana

‡ àiztrìekt,

1) hin-, wegjagen, -treiben;

2) a. ausis, die Ohren betäuben
Dunika, Kal., Rutzau;

3) (unversehens) hinter etwas stossen:
a. strādājuot skabargu aiz naga;

4) = satriekt, bestürzt machen AP.: šai acumirklī izrādījās visi... aiztriekti Kaudz. Izjurieši 158. Refl. -tiês, (gewaltsam oder sehr schnell) hin-, wegeilen, -stürzen (intr.); a. garām, (gewaltsam oder sehr schnell) vorbeieilen, -jagen (intr.).

Avots: EH I, 59

aptrìekt ‡

2) bestürzen
(?): aptriekta smiekliem A. V, 1500.

Avots: EH I, 122

aptrìekt, tr., herumjagen: aitas ap kalnu. Refl. -tiês, sich herumjagen, sich gründlich aussprechen: Čībai bija vaļa aptriekties ar Luzi Degl. Cf. triekt, viel sprechen.

Avots: ME I, 131

‡ atrìekt ² (li. atriẽkti) riekumu līdz kādai vietai Saikava, Neuland zum ersten Mal bis zu einer gewissen Stelle aufpflügen.

Avots: EH I, 162

[attrìekt, tr., gewaltsam und schnell her-, zurücktreiben, her-, zurückstossen Ronneb., Ruj., Schujen, Bers., Wandsen; in Lisohn u. Drostenh. dafür attrènkt.]

Avots: ME I, 205

ìetrìekt, tr.,

1) einjagen, eintreiben, einschlagen:
kad pē̦rkuons tevi desmit asu zemē ietriektu!

2) mit Wucht hineinjagen, hineintreiben, hineinwerfen:
gans ietrieca luopus kūtī. viņš ietrieca zābaku kaktā A. XX, 126. [ietriecis (säend) šai plē̦sumā rudzus Janš. Dzimt. ² II, 16. Refl. - tiês, L. "einen kleinen Ruck bekommen."]

Avots: ME II, 83

iztrìekt, ‡

2) herausschlagen, -stossen:
iztrieca dūci ve̦lnam nuo ruokām Pas. III, 397. iztrieca tai rapieri nuo ruo kas Janš. Bandavā I, 350.

Avots: EH I, 491

iztrìekt [li. ištreñkti], tr., heraus -, hinausjagen, vertreiben: es viņu ar sluotas kātu iztriektu laukā Kaudz. M. Refl. - tiês, sich ausplaudern: iztriecāties ar kungu MWM. X, 306.

Avots: ME I, 820

nùotrìekt,

3): n. (herunterschlagen)
ābuolus nuo kuoka; ‡

6) (mit geschleudertem Kot) beschmutzen:
kariete ... visa nuotriekta dubļu pickām Janš. Līgava I, 9. ‡ Refl. -tiês,

1) (versehentlich) herabgeschlagen werden:
man nuotriecās negatavs ābuols C.;

2) "vertragen werden":
kurpes nuotriekušās Schnehpeln;

3) in Eile und stetiger Bewegung sich abarbeiten
Heidenfeld, Trik.: e̦smu tâ nuotriekusies, ka pār lūpu vairs nespēju pārspļaut;

4) eine gewisse Zeit hindurch (bis zur Ermüdung) schwatzen:
nuotriekušās tâ, ka ne parunāt nevar Schwitten.

Avots: EH II, 102

nùotrìekt [li. nutreñkti "abstossen"], tr.,

1) abjagen:
zirgu;

2) herunter-, wegjagen:
luopus nuo lauka Ahs. liek... apde̦gušus celmiņus pie altāŗa aizdedzināt, lai vīru ar dūmiem nuotriektu zemē LP. VII, 196;

3) niederwerfen, niederhauen, nieder-, zerschmettern:
zirgu kuopējs nuotriec šuo gar zemi LP. IV, 71. tē̦vu jums nuotrieca ar baļķi MWM. VIII, 485. zuobins uz viena cirtiena tūkstuots cilvē̦ku nuotriec LP. VI, 956. es nuotriekts atbildēju Stari I, 217;

4) wund stossen
Ahs.: krizdams nuotriecu kāju, ruoku, sanus;

5) vertun, verprassen:
grūti pelnītuos grašus Dz. Vēstn., Zal.

Avots: ME II, 877

pãrtrìekt, ‡

3) = pãrdzīt 2: p. zirgus Lis.; ‡

4) "pārrunāt, pārspriest" Wessen.

Avots: EH XIII, 214

pā`rtriekt [li. partreñkti "niederstossen"] mājā, nach Hause jagen.

Avots: ME III, 184

pãrtrìekt, tr.,

1) hinüberjagen:
zirgus pār upi;

2) entzweihauen, spalten:
es jūsu pieres pārtriekšu tâ˙pat kâ ve̦cus puodus MWM. X, 892. [es tādam pamēklim nagus pārtriektu, ja viņš man durtuos klāt Janš. Dzimtene IV, 210].

Avots: ME III, 184

patrìekt, tr.,

1) etwas jagen, treiben:
ganāmu pulku;

2) niederschlagen:
viņš tuo patrieca gar zemi. Refl. -tiês, ein wenig plaudern: tikties un patriekties ar draugiem A. XI, 453.

Avots: ME III, 124

pìetrìekt,

1) zu-, hinzu-, herbeitreiben, -jagen;

2) jagend, treibend anfüllen.

Avots: ME III, 305

satrìekt,

1): ai, akmin ..., negul[i] ceļa maliņā! dažu slieci tu satrieksi, dažu ratu ritenīti BW. 31723; ‡

5) (wiederholt) starke Schläge versetzen:
paņē̦mušas spriguļus un dalbas ruokā un cienīgtē̦vam dažas reizas satriekušas pa strienām Janš. Apsk. 1903, S. 13; ‡

6) schnell zusammentreiben:
s. luopus laidarā Dunika; ‡

7) durch vieles, starkes Treiben abstrapazieren:
gan[u]puika ganuos cūku satriec pa lauku. cūkai uznācis karstums Latv. Saule 1929, S. 796 (aus Windau); ‡

8) tüchtig durchschelten
Diet.: kungs vagari dikti satriecis.

Avots: EH XVI, 457

satrìekt, tr.,

1) zerschmettern, zerquetschen, zerschmeissen
U.; vernichten Spr.: viņš satrieca e̦lka bildes II Chron. 34, 7. akmeņi (viņu) satrieca, salauza, sasmalstīja Druva 11, 202. karaspē̦ks satriecis ienaidnieku LP. V, 303. suods vainīguos satrieks Krišs Laksts 30;

2) fig., erschüttern:
šī vēsts viņu ļuoti satrieca Kaudz. M. 153. stāstītājs grib satriekt klausītāju sirdis 314. tie... satriec dvēseles spējas R. Sk. II, 168. bāla un it kâ satriekta un apskurbuse sēdēja Klotilde Sadz. viļņi 69;

3) zusammenschwatzen:
kuo mēs te... nesatriecām un nesasmējām! JR. IV, 31;

4) intr., längere Zeit schwatzen.
Refl. -tiês,

1) zerschmettert, vernichtet werden:
viņa nuoduoms pa˙visam satriecās Druva I, 808;

2) sich aus seiner Lage verrücken
L.

Avots: ME III, 766

trìekt,

1): dziļi triektās (tief bewegte)
krūtis mūžam sē̦ruo Fausts (1936) 69. stāvu triekts caur zaudējumu grūtu Blaum. Raksti X ⁴ (1938), 73. trieca (schleuderte) akmeni ubagam mugurā Janš. Dzimtene V, 484. kāds nedievs tuos trieca (nötigte) mūs nuolaupīt? 369; haschen ("strauji ķeri") Seyershof (mit iê ² ): jaudā tik t. (scil.: kuodes) ar ruoku pa virsu;

2): auch (mit iê ² ) Seyershof;

3): es triecu ² ("daru, strādājü) visu, kas man gadās Seyershof;

6): auch (mit ìe ² ) Sonnaxt; sich lebhaft unterhalten
(mit ìe ² ) Kaltenbr.; laut sprechen (mit iê ² ) Seyershof, Siuxt. Refl. tiês,

1): "sich aus seiner Lage verrucken"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.; pret pili viļņi triecas Fausts (1936) 174;

2): cits triêcās ² (sprach)
pretī, ka tâ nē̦suot Frauenb. valuodas, kuŗas ... ar tē̦vu triecas (gesprochen werden, fliessen) tik labi un viegli A. Brigadere Sk. v. 34; ‡

3) einander jagen:
gaiļi triêcas ² viens uotru Seyershof; ‡

4) eilen:
viņi triêcas ² pruom uz Valmieru Seyershof. Subst. trìekšana, ‡

5) Hast, Eile:
ar tādu triêkšanu ² man bij jāiet pretī uz ceļa Seyershof.

Avots: EH II, 697

trìekt (li. treñkti "dröhnend stossen"), -cu,

1) stossen, schlagen
Spr.; erschüttern U.; zerstossen, zerquetschen, zerschmettern U.: triec uotram pa galvu Warkl. triecuot naba zila palikuse RKr. VI, 501;

2) (weg)jagen, scheuchen
U.: gans triec luopus Drosth., Orellen, PS., Wolm., Vīt. triec vilku mežā! Nigr.;

3) beeilen, beschleunigen
Wid.;

4) säend (aufs Geratewohl) werfen:
trieca ... rudzus negŗāvē̦tā plē̦sumā Janš. Dzimtene ² 11, 16;

5) trinken:
nu triec iekšā (trink aus)! Golg.;

6) viel sprechen
U., plaudern, sich unterhalten Wessen: ar puišiem netrieciet! puišiem viltus valuodiņas BW. 10665, 4 var. trieksi kambarī savu gudruo triecamuo MWM. X, 418. kuo niekus trieci!

7) singen (gew. von Vogelstimmen):
lakstīgala triec Niedra Zemn. dēls 58. cīrulis triec Warkl. gani triec ebenda. Laimduota nedzirdēja, kuo putniņi trieca Kurbads;

8) kārtis tr., Karten spielen:
triekuši kārtis uz naudu LP. VII, 36. Refl. -tiês,

1) schlagen
(intr.), sich stossen, quetschen, zerschlagen U.: dažs zars triecas viņa sejā Jaun. mežk. 98. kaut saule drupās triektuos Vēr. II, 964. reizi viņuos tuomēr spuožais zibins trieksies Vēr. I, 1096. pēc paēšanas ātri nuovāc galdu, lai ... nesadauzītu kuo triecuoties RKr. XIX, 142 (aus N:-Bartau);

2) miteinander plaudern
U., disputieren Kawall n. U.: triekdamās un runādamās Janš. viņš triecās ar tuo, līdz tas savu zirģeli nuojūdza U. b. 104, 9. - Subst. trìekšana,

1) das Stossen, Schlagen; der Schlag
Spr.;

2) das Jagen, Scheuchen;

3) das Plaudern, Sprechen:
saimnieks ar citiem kungiem bija lielā triekšanā Etn. IV, 55;

4) das Singen;
trìekšanās,

1) das gegenseitige Stossen, Schlagen, das Sichschlagen;

2) das Plaudem; die Diskussion:
izceļas panāksniekiem ar vārtniekiem ... triekšanās RKr. XIX, 149 (aus N.-Bartau); trìekums, der Schlag, Stoss, die Erschütterung, die Beschädigung Wid.; trìecẽjs,

1) wer schlägt, stösst;

2) wer jagt, scheucht;

3) wer plaudert, spricht;

4) wer singt.
Nebst trlcêi trùoksnis n. a (vgl. auch trenkt und trinkt) zu li. trankùs "holperig", trinkis "Anstoss", trinkti "(behaartes) waschen", apr. acc. s. pertrincktan "verstockt", got. ƥreihan, ae. ƥringan, ahd. drangōn "drängen", lat. truncus (wenn mit un aus on ) "verstümmelt; Baumstamm ohne Aste", av. gen. pl. ϑraxtanąm (wenn mit ax aus ṇk) "der zusammengedrasngten", sowie vielleicht air. tréicim "weiche, verlasse" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 758 f., Trantmann Wrtb. 328 f., Reichelt KZ. XXXIX, 59 und 79 f.

Avots: ME IV, 243

triektiês, = tìektiês, streben, trachten Spr.

Avots: ME IV, 244

trìektin, Adv. zur Verstärkung von trìekt: jaunavas . . . palika kâ triektin satriektas Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 186.

Avots: ME IV, 244

uztrìekt, Refl. -tiês: uz tiem (akmeņiem) ... kārbas allaž uztriekušās Bigauņc. 12.

Avots: EH II, 737

uztrìekt, hinaufjagen: uztriekt vāveri kuokā. Refl. -tiês. sich auf etw. stossen. viņš ar krūtīm uztriecās uz galda stūra.

Avots: ME IV, 393

‡ I àizval˜cît Nötk. "= triekt">aiztriekt, aizdzit" (?).

Avots: EH I, 61

[izvalcêt (?)"hinaustreiben": izv. aitas nuo kūts Wandsen. In Nötk. gebrauche man dafür izvalcît ("ar truoksni iztriekt").]

Avots: ME I, 824

‡ II ķer̂plis ² Siuxt "kuoks ar trim žuburiem, kuo bē̦rni izlietā ruotaļai (šuo kuoku nuostāda un ar citu, gaŗāku kuoku mēģina nuotriekt gar zemi)": ķerpli sist, mit diesem ķerplis spielen.

Avots: EH I, 697

nemaņa: zirgs sāka skriet nemaņā (viel zu schnell, rasend schnell) Frauenb. tu nuoplês nemaņā par daudz (allzu viel) ziedu ebenda. triekt vistu nemaņā (dass man nicht weiss, wo das Huhn bleibt) ebenda. kad porcelāna trauks kritīs nemaņā ("nēziņā"), tad saplīst tâ˙pat kā prastie trauki ebenda.

Avots: EH II, 15

‡ nùoškubît (mit hochle. šk aus šķ ?),

1) "nuotriekt" Golg.: n. ābelei visus ābuolus;

2) "nuozagt" Sessw.;

3) "=nùošķipelêt" Lubn.: n. sniegu;

4) "abschneiden"
A.-Schwanb.: n. matus, bārdu.

Avots: EH II, 94

rats (li. rãtas, ir. roth "Rad", ai. rátha-ḥ "Wagen"),

1) das Rad;
Plur. rati, Demin. auch ratutiņi BW. 18005, 2, verächtl. rateļi,

a) die Räder,

b) der Wagen:
Sprw. skrien od. šķuobās kâ rats uz vienu un uotru pusi. tas iet visur līdza kâ piektais rats (gew.: ritenis). kâ priekšrati, tâ pakaļrati. juo ratus smērē, juo viegli te̦k. augsti, lē̦ze̦ni rati, hoher, niedriger Wagen; vienztrgu, divzirgu (divjūgu) rati, Ein-, Zweispännerwagen; līķa rati, der Leichenwagen; jumta rati, ein gedeckter Wagen: pūrvedi, kur jumta rati? lai māsas pūriņu nerasināja! BW. 16391. dzirnavu rats, das Mühlrad: spuoks... ielēca ūdenī, zem dzirnavu rata JK. V, 1, 47. luoku rats U., ein Rad aus einem Stück; gabalu rats U., ein Felgenrad, ratu gabali, die Felgen; dze̦lzu rati, mit Eisen beschlagene Räder U. laika rats, das Zeit-, Ewigkeitsrad R. Sk. II, 6. rats jāiegriež atkaļ ceļa iezēs R. Sk. II, 6. meiteni rateļuos vizinājis LP. VI, 844. maniem dzīves ratiem pārlūza ass JR. V, 110. - ratu beņķis U., die Felgenbank; ratu kakls od. stabs, ein Galgenschwengel U.; rata kalns, eine Anhöhe, auf der Verbrecher ans Rad gebunden wurden; ratu maule, das Innere der Radbüchse; ratu rumba,

a) die Radbüchse;

b) Schimpfwort: kuo tu rūci, ratu rumba? tev jau lāga neskanēja! BW. 875, 1; ratu spieķi, die Radspeichen;

2) iet, skriet, dzīt, nest ratā, pie rata, pa(r) ratu, uz ratu, an den Galgen, zum Henker, Teufel, Kuckuck gehen, jagen:
ej pie rata od. uz labu ratu! geh an den Galgen! U. skrej ratā! Purap. skrien kač (für kauču, kaut) ratā! laufe meinetwegen in die Hölle! Kl. ej ratā! man pašam paduoma diezgan Laud. visus aizdzīt pie rata A. XI, 829. aiztriekt tādus pie rata! A. v. J. 1897, S. 529. ja vēlreiz kaut kuo izdarīsi, tad zini, ka aiztriekšu pie rata MWM. VI, 193. "pie rata"! (zum Henker!) tâ valdnieks dusmīgi sauc A. v. J. 1897, S. 378. lai tas skrien vai par ratu A. v. J. 1896, S. 94. lai viņš iet pa ratu! Poruk. lai aiziet visas trīs par ratu Neik. uzteica dienastu un aizdzina par ratu LP. VII, 1192. aiznest pa ratu, sehr weit wegschaffen Celmiņ. aiznest tirguotāju pa ratu LP. VII, 763. zirgs aizskrien uz diezin kādu ratu VII, 976;

3) greizie (auch līķu Grünh.) rati, der grosse Bär (Gestirn):
viņas teicās nepazīstam vairāk zvaigžņu, kâ . . . sietiņu un greizuos ratus ar viņu gaŗuo, līkuo treili Janš. Dzimtene V, 174;

4) "die geraden oder gebrochenen Erhöhungen im Gewebe"
Ar., das Muster, die Art des Gewebes Jürg., "aude̦kla izskats, skatuoties uz tuo, kâ krustuojas dzijas" Mar. n. RKr. XV, 132: cūku rats Mar., unebenes, karriertes, dem Schweinsleder ähnliches Gewebe Sessw., Erlaa. vadmala nav labi ve̦lta: rats vēl re̦dzams Jürg. svārku ratā aust AP. smalku ratu vilnainītes BW. 14300. vienkārtnis e̦suot tāds aude̦kls, kuŗa rats e̦suot vis˙vienkāršākais. - Hierher gehört vielleicht auch das bei U. angeführte Sprw.: nu ir nuo rata ārā Seew., er ist aus der Art geschlagen, trägt sich unmodisch. Nebst lat. rota, and. rath "Rad" wohl zu alr. rethim "laufe", le. retêt (s. dies) u. a.; s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 368, Meringer IF. XVII, 110, Trautmann Wrtb. 238.

Avots: ME III, 480, 481

satreksnêt "= triekt">satriekt" (?): ķēkša satreksnēja vai visus laukus Gr. - Sessau.

Avots: ME III, 765

slànît Ronneb., Drosth., slânît ² Karls., Dond., slànît ² Prl., Erlaa, -u od. -ĩju, -ĩju, tr.,

1) zusammenwerfen
(linus mārkā) Adsel; schichten, aufschichten U., Wolm., Ronneb., Drosth., Dond.;

2) niederlegen
Allend. n. U.; "gāzt, nuotriekt gar zemi" (mit â ²⁾ Stenden;

3) schlagen
Mar., Drosth., Ulpisch, Ruhtern, peitschen, prügeln Gr. - Sessau, Grünwald, Stenden, Erlaa n. U., derb (z. B. mit einem Stock) prügeln (mit à ²⁾ Kalz., Stockm.: sagrābis sē̦rmuokšļa nūju un sācis slānīt neliešus LP. V, 133. me̦lnais ņe̦m kančuku ruokā un nu tikai slānī kâ slānī... ērzeli LP. VII, 104; JK. III, 74. kad ņemšu pipku, sātani, tad sākšu jūs slānīt De̦glavs Rīga II, 1, 439. kāzinieki . . . saskrējuši ar rungām un dakšām un sākuši tuo (= vilku) slānīt, gribē̦dami viņa siltā kažuoka Pas. I, 192 (aus Kreuzb.). viņš slānīja pa vienu, pa uotru ausi Ulpisch, Ruhtern;

4) töten
U., schlachten Dond.: blusas U.; luopus Dond.;

5) stechen (im Kartenspiel)
U.;

6) grob schimpfen:
tad tik varēja kruodzinieks savu sievu slānīt! vai mati stāvu slējās tuo dzirduot Selb. Refl. -tiês, nicht ordentlich arbeiten Allend. n. U. In den Bedd. 1 und 2 jedenfalls von slānis abgeleitet, in der Bed. 3 (woraus wohl die übrigen aktiven Bedd.) - zu slāns I.

Avots: ME III, 922, 923

smalˆkne,

3): viņš visu nuolādē̦tu ... un katru smalknēs triektu Sudr. E. Austr. XV, 2, 17.

Avots: EH II, 533

II strĩgt ² (li. *striegti > dial. strėgti bei Bezzenberger Lit. Forsch. 178), -dzu N. - Bartau n. Etn. I, 121, striekt Lasd., die Lockspeise auf den Angelhaken legen. Nebst strigts (das auf einen inf. *strigt deutet) nach Būga KSn. I, 287 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 649 zu strigt.

Avots: ME IV, 1092

tràikât Renzen, (mit aî) Bers., (mit aî ² ) Schrunden, (mit aĩ) Gaweesen, = tre̦nkât, (mit Lärm, Geschrei Bers.) jagen, treiben Nikrazen, Ringen: guovis, cāļus traikāt Renzen. traikāt vistas vai sivē̦nus pa pagalmu Bers. Wohl eine Neubildung (für *truokât) zu triekt.

Avots: ME IV, 217

trencêt, plaudern, plappern: viņi labu brīdi vaļsirdīgi trencēja un aprunāja visus Veselis Tīrumu ļaudis. Zu trenkt; zur Bed. vgl. triekt.

Avots: ME IV, 230

trènkt ² (li. treñkti "drohnend stossen") Adl., Golg., Gr.-Buschh., Los., Marzen, Saikava, Schwanb., Selsau, Sessw., Sonnaxt, Tirs., Warkl., (mit en̂ ² ) Arrasch, Bauske, Dunika, Jürg., Siuxt, tre̦ncu, trencu, = triekt">triekt, scheuchen, jagen, wegjagen U., Glück: suns trenca zaķi pāri pļavai Dunika. pērkuons trencis ve̦lnu uz Pienavu LP. III, 105. tu trenci tuo pruom JR. V, 12. dē̦lu māti suņi trenca (Var.: trieca, trinca) BW. 23619, 7. tranc (wohl aus tre̦nc mit hochle. ā aus e̦) miedziņu žagaruos! 6766, 5 (aus Lasd.). me̦lnas zuosis, gaigaliņas trence manu kumeliņu Biel. 1946. Refl. -tiês, einander jagen, scheuchen: tur tre̦ncas visi lauka zvē̦ri Hiob 40, 15. - Subst. trencẽjs, der Treiber (bei der Jagd) Spr. Entweder ein Kuronismus resp. Lituanismus, oder aber wegen der weiten Verbreitung mit enk aus enk (zu tremt).

Avots: ME IV, 231

II triept, = triekt">triekt 1, schlagen Grünh.: es plēsu nuost nuo savas sirds un triepu tuos zemē Apsk. v. J. 1905, S. 262. Wohl identisch mit triept I; zur Bed. vgl. le. tept "schmieren": aksl. teti "schlagen".

Avots: ME IV, 244

trìnkt Drosth., Notk., Serben, (mit in̂ ² ) AP., (mit ìn ² ) Alswig, Kl., Mar., Meiran, N.-Laitzen, Ogershof, prs. tre̦ncu AP., Kl., Korwenhof, Mar., prt. trinku AP., Drosth., Kl., Ogershof, Plm. oder trincu Korwenhof, Mar., Meiran, = trenkt, triekt">triekt, hastig und rücksichtslos treiben, nachjagen: luopus trinkt. suns trinka zaķi. ve̦cais trinka (Var.: trenca, trieca) jaunu meitu BW. 13151 var. puiši trinka [mani] pa ruozēm 13527, 2 var. trink[a] mani Krustiņš ap istabiņu; trinkdams iekrita ūdens duobē 21099. dē̦lu māti suņi trinca (Var.: trinka, trenca, trieca und trenka!) 23619, 7 var. Vgl. dazu Le. Gr. 598.

Avots: ME IV, 238

I truoksnis,

1) trùoksnis Neuenb., Wolm., (mit ùo ² ) Kl., Prl., (mit uô ² ) Iw., Līn., truoksns, -s, truokšņis Pas. III, 458 (aus Asūne), der Lärm, das Gepolter
U.: tur bija skanums un truoksnis Glück Apokr., S. 283. truoksns ir dzirdama Pērsietis A. v. J. 1896, S. 202. truoksni celt (lärmen) Kaudz. M. 114. (suņi) taisa truoksni sētiņā BW. 13646, 19;

2) die Menge, das Getümmel:
viena truoksņa brēkšana (ein Geschrei einer Menge) Glück Jesaias 13, 4. viena truoksņa balss (eine Stimme des Getümmels) 66, 6. Zu triekt, li. trañksmas "Gedränge, Gedrohne" u. a.

Avots: ME IV, 253