trinīts,
1) s.
trinīt;2) = trinītis, trinīte 2: trinīta (trijnīta BW. 22621, 2 var.)
audekliņu BW. 22595, 8 var.
trinīta audekliņus RKr. XVI, 241.
linu kre̦kli ar trinīta apakšām; "(pus)vadmalas rats, kas ruodas arvien uz priekšu pa divi paminām blakus minuot" Gramsden;
3) aus trinītis oder trinīte bestehend, gemacht, trinītis oder
trinīte seiend:
trinītu audekliņu BW. 22621 var.
trinītā audekliņa 7327, 2.
trinītā paldziņā 18485.
trinītiem palagiem 27530, 1.
trinītā lupata Etn. I, 94. Ungewiss, ob Subst., oder Adj.: (gen. s.)
trinīta audekliņa BW. 22621 var.
Avots: ME IV,
237