trimtrallām, Adv.,

1) kopfüber,
tantariski B. Vēstn.: viņu nuo istabiņas trimtrallām izvadīs laukā Blaum. Skala ug. 216;

2) eilig hinkend, stolpernd, auf Krücken
Vīt.: iet trimtrallām (uz spieķa atspiedies, klibuojuot);

3) auch trimtralā(m) BW. 31888, (1), "?": trimtrallam, trimtrallam (Var.: trallalā, trallalā), vilki te̦k rindiņām, ieraudzīj[u]ši vāciešam trimkājām kumeliņu BW. 31888 var.

Avots: ME IV, 237

trimtrallām,

1): pa kruvešainu ceļu vāģi iet t. ("līguodamies") AP.

Avots: EH II, 695