trãpît, -u, od. -ĩju (U.), -ĩju, treffen: trāpīja kâ cirvis uz akmiņa Br. sak. v. 197. zibeņa trāpīts Br. P. 54. kuo vien trāpījis naguos (festbekommen, in die Hände bekommen hat) Pas. V, 248. Refl. -tiês, sich treffen, sich begeben U.: kâ trāpās, je nachdem Brasche, wie es sich trifft. Nebst li. trõ-pyti "treffen" aus r. dial. трапить resp. poln. trafić "treffen".

Avots: ME IV, 227

trãpît: prs. tràpīju ² od. tràpu ² Sonnaxt; labu sivē̦nu trāpīju (= dabūju) nuopirkt Siuxt. trāpīju uziet uz tā dēļa Sonnaxt. Refl. -tiês: tai laikā es tur trāpījuos (= gadījuos) Siuxt. trāpījas (= gadās) pakrist Sonnaxt. trāpās viņam atnākt ebenda. trāpās atbraukt māte ebenda.

Avots: EH II, 692