tui

I tui, Adv., ganz (als ob), beinahe (als ob): tui dvaša aizrāvēs, cik stiprs gars (pirtī) Gr.-Buschh. tui straumēm skrien ūdens, kāds lītus ebenda. Wohl aus tuvi "nahe".

Avots: ME IV, 254


tui

II tui, Interjektion,

a) bezeichnend, dass elne Tätigkeit in starkem Masse ausgeübt wird:
duošu par galvu, ka tui (ich werde sehr stark schlagen) Gr.-Buschh. brauksim, ka tui (wir werden sehr schnell fahren) ebenda;

b) šis suni atlaidīšuot vaļā un sakliedzuot "tui!" Upīte Medn. laiki 193.

Avots: ME IV, 254