tui
I tui,
Adv., ganz (als ob), beinahe (als ob): tui dvaša aizrāvēs, cik stiprs gars (pirtī) Gr.-Buschh. tui straumēm skrien ūdens, kāds lītus ebenda. Wohl aus tuvi "nahe".Avots: ME IV,
254
tui
II tui,
Interjektion,a) bezeichnend, dass elne Tätigkeit in starkem Masse ausgeübt wird: duošu par galvu, ka tui (ich werde sehr stark schlagen) Gr.-Buschh. brauksim, ka tui (wir werden sehr schnell fahren) ebenda;b) šis suni atlaidīšuot vaļā un sakliedzuot "tui!" Upīte Medn. laiki 193.Avots: ME IV,
254