Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'tulīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'tulīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

sētulīte

sē̦tulīte "?": zila, zaļa, raiba sētulīte Br. 75.

Avots: ME III, 834

tulītenās

‡ tulĩte̦nās (wohl mit Betonung der 2. Silbe) Kand., sofort.

Avots: EH II, 702

tuntulīte

tuntulĩte, ein Mädchen von kleinem Wuchs: slaikas, garas tautu meitas, man māsiņa tuntulīte BW. 21485.

Avots: ME IV, 265

vietulīte

vietulīte "?"·: lagzdigaliņa kâ vietulīte dziedās šeitan gaudu dziesmiņas Plūd. Liv. II, 2I2.

Avots: ME IV, 674

Šķirkļa skaidrojumā (4)

metule

me̦tule [?], der Kamm des Hahnes; Demin. me̦tulītes gaiļu piesīši, die Kresse Apšciems.

Avots: ME II, 608

pievākt

I pìevākt,

1) herbeischaffen
Mittel-Kurl. n. U.: pūķis pievāc labību LP. VII, 708. lai saviem tīkliem pievāktu laimi VII, 689;

2) pievākt pie malas, wegschaffen, zur Seite schaffen:
sievas pievāca atlikušuos egļu zarus pie malas Alm. Kaislību varā 61;

3) annehmen, zu sich nehmen, sich jemandes annehmen:
uogles gaŗāmgā]ējs pievāc LP. VII, 1045. pievāķ visu, kas nav piesiets; pievāķ visādus vazaņķus Nigr. pievāķa kuņu biedruos LP. VI, 729 (aus Schrunden). bērniņi! kas jūs pievāks? kas nuoslaucīs bāreņiem asaras? Latv. ļaužu nepievākta vientulīte Janš. Bārenīte 25. pievākt bē̦rnu, lai akā nekrīt, das (wegspazierte) Kind zurückbringen (dahin, wo es gesehen wird), dass es nicht in den Brunnen falle U.

Avots: ME III, 308

stāstulis

stâstulis 2 Karls., f. -le, der (die) zu erzählen pflegt; stāsti, stāstulīte, kuo redzēji ganiņuos! BW. 2617, 8.

Avots: ME III, 1051