tupiķis, = tupeķis, tupē̦tājs, der Hocker Wid.: tupiķis. tup Rkr. VII, 971. tupi, tupi, tupiķīti, pie tā cepļa caurumiņa! VL. n. Alksnis-Zundulis; atnesi tuo tupiķi, kas pie drēb[j]kambara! LP. VI, 43. Aus li. tupìkas "wer kauert"?

Avots: ME IV, 267

tupiķis: auch Tdz. 55438.

Avots: EH II, 704