tupulis

I tupulis Wid., Buschhof (bei Kreuzb.) n. FBR. IV, 77, Golg., Odensee, Selb., = tupenis, die Kartoffel: brāļi māsu pārde̦vusi par tupuļu (Var.: tupiņu) vācelīti BW. 15524 var. pupiņas, tupulīši 2937. tupurt[i]s brūzī brauca, kartupel[i]s pavadīja 28576. Vgl. zur Verbreitung Niedermann WuS. VI, 44 und 55.

Avots: ME IV, 268


tupulis

I tupulis: auch Lettg. n. BielU. Aus nd. tuffel (bei Niedermann WuS. VIII, 50).

Avots: EH II, 704


tupulis

II tupulis, ein Hocker ("kas tupstas") Vīt.

Avots: ME IV, 268


tupulis

II tupulis: tupuļam (gemeint ist die Katze) karulīša jālūdzas Tdz. 37578; ein kleines, häufig hockendes Kind A.-Schwanb., Pilda.

Avots: EH II, 704