tur

tur, Adv., da, dort; dorthin Spr.: tur un tur, tā un tâ - zē̦ns izstāstīja LP. III, 96. šur (un) tur, hier und da: šur tur salasītās mācības Vēr. v. J. 1904, S. 614. šur tur pie... debesīm mirdzēja pa zvaigznei Stari II, 751. nuo tur, von dort Gr.-Würzau: taisījās nuo tur tuos pautus izņemt LP. VI, 648. izņem nuo tur drāniņu Janš. izveda nuo tur . . . zirģeli ders. kuo tur teikt! (was soll man da sagen

1) LP. 1II, 18. nieka dzelzs gabalu tur vēl sildīt un gruozīt (... soll man da noch wärmen und kehren [verächtlich]),
kur lai tâ izkē̦muojamies! IV, 1. Gebildet wohl nach kur, s. J. Schmldt KZ. XXXII, 412; zum -r vgl. Johansson BB. XVI, 130.

Avots: ME IV, 268