tusnot

tusnuôt(iês), s. tusnāt.

Avots: ME IV, 273


tusnot

tusnuôt,

2): Maja ilgi tusnuoja pa vagas virsu, gan ce̦ldamās, gan līkņādama atkal uz zemi Van. ligzda 10; "vilcināties" Fest.

Avots: EH II, 706