tušķīt

‡ tušķît Fest. n. FBR. xvn, 90 "?".

Avots: EH II, 706

tušķīt

‡ III tušķis,

1) "kas kuo tukšu runā" PV.;

2) ein Habenichts
Wessen.

Avots: EH II, 706