tūšķis

I tūšķis,

1) ein Wisch
Neik. n. U., V., (mit û ) Lenzenhof, Wolmarshof, (mit û 2 ) Widdrisch: salmu tūšķis, ein Strohwisch U.;

2) ein Zulp
Pernigel. Vgl. tušķis I 1. Wie verhält sich dazu estn. tūśt "Büschel, Strohwisch"?

Avots: ME IV, 283


tūšķis

I tūšķis: auch (mit ũ; "?") Allend. n. FBR. XIX, 83,

1): mazu bē̦rnu viegli var nest tûšķī(tī) Orellen.

Avots: EH II, 709


tūšķis

II tûšķis Schwanb., = tūska I, die Geschwulst.

Avots: ME IV, 283


tūšķis

III tūšķis, tûškis Saikava "?": ak tevi tūškis! hol dich der Teufel! Saikava. ak tu tūškis! JR. V, 61. tpu tu tūšķis, mani tâ izbaidīja! Lubn. lai tu tūšķis, kâ sabiedēja! V. Eglītis Zilā cietumā 60. Wahrscheinlich identisch mit tūšks.

Avots: ME IV, 283