tīrulis, s. tīrelis; vgl. li. týruliai "grosser und tiefer Morast" bei Būga KZ. LI, 128, "Heide, Steppe" Lit. Mitt. I, 322.

Avots: ME IV, 204

tīrulis: pa mežiem un tīruļiem Stender Pas. un st. 1789, S. 226. tīrulī gavilēju BW. 145. par ... lauka tīrulīti 27196 var. Vgl. auch den ON. Tīruļi Plvv. I, 123, 127, 290.

Avots: EH II, 686