tīta
tīta,
1) comm., "kas tītās" PS.;
2) Plur. tītas, Unarten, Eigensinn bei Kindern
U.: viņam tādas tītas uznākušas U. Zu tītît I.
Avots: ME IV, 206
1) comm., "kas tītās" PS.;
2) Plur. tītas, Unarten, Eigensinn bei Kindern
U.: viņam tādas tītas uznākušas U. Zu tītît I.
Avots: ME IV, 206