tūlis
tũlis Dond.,
tùlis 2 Bers., Warkh., Warkl.,
tūlis U., Etn. III, 181,
= tūļa: tas ir gan viens tūlis, atkal nuokavējis sēšanu Dond.;
"ein Stätischer, der nicht gerne von der Stätte geht" L.
Avots: ME IV,
280
tūlis
tũlis:
tuos uzvar pat ... tūļi Blaum. Raksti IX
4 (1937), 24.
Avots: EH II,
708