tulis, ein knopfartiger Griff Jürg.: īle̦na kātam tulis. Vgl. tuļa 1.

Avots: ME IV, 259

tulis: izkaptes t. jeb ruokturis Grob.; pāte̦gas t. (das untere Ende des Stieles); dakšas t., šķupeles t., ilkses t.; vē̦rstuves t. ("dzelzs gals, kas uzmaukts uz vē̦rstuves kuoka") ebenda.

Avots: EH II, 702