tūtināt

tūtinât, tuten, pfeifen: ne̦rvōzi tūtināja pašskrējēji Līgotnis Daugava I, 1106.

Avots: ME IV, 283


tūtināt

II tūtinât "?": kalpa vīra līgaviņa tievu, tievu tūtināja (galvu) Tdz. 52403.

Avots: EH II, 709