uļavāt

uļavât, -ãju,

1) "?": uļavāja trīs māseņas sìeneņu kasdamas BW. 33554, 6;

2) einander zurufen; singen
Memelshof; "ulavas kliegt" Gr.- Buschhof: Zunächst viellelcht aus li. ulavóti "ein freudiges Geschrel erheben" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. l92).

Avots: ME IV, 298


uļavāt

ùļavât 2 (mit ū gesprochen!) "līksmuot, bez darba dzīvuot" Višķi n. Ceļi IX, 402.

Avots: EH II, 741