unguris

uñguris Līn., uñgurs.

1) ein Kastrierer (uñgurs) PS., (unguris) L., U.: ērzeļus rūnī mācījušies unguri Etn. II, 167. ar vārdu "ungurs" apzīmē visus luopu rāmītājus IV, 5;

2) ein Klepper
L. Nebst estn. unnur "Kastrierer" aus d. Ungar.

Avots: ME IV, 299


unguris

uñguris,

1): auch Blieden, Frauenb., Iw.

Avots: EH II, 713