Paplašinātā meklēšana

‡ àizšmurgt, schwirrend auf- und hin-, wegfliegen Fest.: rubeņi cits pēc cita šmurdzin aizšmurdza.

Avots: EH I, 56

‡ àizspurgt, hin-, wegschwirren Bers., Lis., O.-Bartau, Warkl.: aizspurdza (meitas) pruojām kâ izbiedē̦ts irbju puduris Janš. Dzimtene II, 114 (ähnlich Līgava I, 236).

Avots: EH I, 51

apspùrgt ² Aps., apspurt [li. apspùrti], intr., inch., ringsum ausfasern: dīvanam apvilkums pavisam apspuris A. XVIII, 314. apspurušas bikses Purap.

Avots: ME I, 125

‡ apžur̃gt Frauenb., erkranken (von den Augen): tam acis apžurgušas (plakstiņi sarkani).

Avots: EH I, 129

atspurgt, intr., mit den Flügeln schwirrend herfliegen: tad atspurdz visi rāmie meža putni A. XX, 516.

Avots: ME I, 196

gurgt (unter gur̂dzêt ): in Dunika (nicht mit ur̂, sondem) mit ur̂ ² .

Avots: EH I, 420

‡ gur̂gta Lettg.,

1) die grüne Pflanzendecke auf stehendem Gewässer;

2) "Fischgeruch im Netz".

Avots: EH I, 420

[ìespurgtiês, = iespurkties II, 2: putni (irbes, zvirbuļi) laišanās sākumā spārniem iespurdzas Mar., Bers.; vgl. iespurkstēties.]

Avots: ME II, 71

izļurgt (unter izļur̂kt ),

1): izļurdzis ceļš, tīrums Adsel, Mesoten, Lubn. izļurgusi pļava C.; ‡

2) = izļuodzîtiês 1: miets izļurdzis Wandsen, Warkl.

Avots: EH I, 464

izņur̂gt, auch izņurkt, duseln, des erquickenden Schlafes entbehren: kuprītis, izņurdzis, duomā pagulēt LP. V, 42.

Avots: ME I, 777

‡ izšļur̃gt Nötk., durchnasst, vor Nässe weich werden: lietū pa˙visam izšļurdzis.

Avots: EH I, 486

[izspurgt, heruasflattern: nuo kārklu ce̦ra izspurdza liels pulks putnu Austriņš M. Z. 123.]

Avots: ME I, 804

izžur̂gt, intr., ausweichen, durchnässt werden: meitas lietū izžurgušas C., Erlaa, Lub., Smilt., Serb. ēdina ar izžurgušiem plinkiem kāpuostiem MWM. X, 521. Refl. - tiês, längere Zeit der Nässe augesetzt sein: visu dienu izžurdzies lietū Serb.

Avots: ME I, 833

kurgt,

1): auch Aahof, Ekengraf, Meselau, Wizenhof; ‡

2) aufgeregt gackern (von Hühnern)
Adl., Lems., Smilt., Wallhof.

Avots: EH I, 678

[kurgt, -dzu Warkl., = kurkt I, quaken.]

Avots: ME II, 322

ļurgt,

[1) weichen
Warkl.: kuoki sāk ūdenī ļùrgt Jürg.;]

2) = pūt: ve̦cas sēnes sāk ļurgt, ļurdzin Los. n. Etn. IV, 131; vgl. auch ļurdzêt.

Avots: ME II, 544

mùrgt ² : n. Skardžius Arch. Phil. III, 51 zu li. murgsóti "apsnūdusiam būti".

Avots: EH I, 833

mùrgt ^2, -gstu, -gu, intr., schlaflos die Zeit verbringen, sich quälen: kuo murgsti? ej, izgulies! Mar. n. RKr. XV, 127; Lub., Laud., Dond.

Avots: ME II, 669

[I nùogurgt, "sich mit grünem Schleim bedecken": zâle nuogurgusi Warkl.]

Avots: ME II, 789

II nùogurgt [od. nùogurdzêt Degunen, Perfektivform zu gurdzêt]: tad nuogurdz [Neu - Bilskenshof] tumši smiekli Bārda Stari II, 732. [sniegs nuogur̂dza (Lis., Bauske) od. nuogur̂dzēja zem kājām Jürg. akmens iekrita ūdenī, ka nuogurdzēja vien; ūdens ietecēja ve̦dē̦rā, ka nuogurdzēja vien Vank., Kursiten. kad purvā min ar kāju, tad apakšā ūdens nuogurdz Bauske od. nuogurst Lub. Fehsen, Meselau, Stomersee. zīda vate nuogurdz, kad tuo saspiež Tuckum.]

Avots: ME II, 789

[III nùogurgt "verschlingen"(?): n. dzērienu Autz.]

Avots: ME II, 789

nùoņur̃gt: mit ur̂ ² Kand.

Avots: EH II, 73

nùoņur̃gt, nùoņurdzêt, intr., eine Weile quienen, vor Schlaflosigkeit müde werden: kuŗš ne˙kad nenuoņurdz Vēr. II, 1159. biedri tâ˙pat nuoņurdzējuši sēd pa kaktiem Kleinb.; nùoņurdzis, vor Schlaflosigkeit müde, matt Kand.

Avots: ME II, 826

nùošļur̂gt, vor Ärger niedergeschlagen sein Tirs. n. RKr. XVII, 70.

Avots: ME II, 869

nùospurgt,

1) [sich abprusten]:
nuogulējusies, nuospurgusi un drīz vien atžilbusi Janš.[Bārenīte 63;

2) schwirrend wegfliegen:
putns nuospurdza nuo zara Nigr., Bauske;

3) schwirrende Laute von sich geben:
spārni vien nuospurdza Warkl. Refl. -tiês, sich abprusten Sunzel.]

Avots: ME II, 857

nùožurgt, intr., durchnässt werden, abgequält werden [Fest.]: zirgs tagad nuo ceļa nuožurdzis Vīt.

Avots: ME II, 894

I ņur̂gt ² [Bl.], Zähne zeigen.

Avots: ME II, 906

[II ņur̂gt, -gstu, -gu, nass werden, aufweichen (im Wasser), aufquellen, matschig od. breiig werden: aizmirstās lietas visu nakti ņurga lietū Jürg.]

Avots: ME II, 906

III ņurgt, ‡

2) durcheinander sprechen
(mit ur̂ ² ) Schnehpeln: žīdi tur mudžēja un ņurdza apkārt kâ bišu spiets Janš. Atpūta № 371, S. 4.

Avots: EH II, 116

[III ņurgt "schnurren (von der Katze gesagt)" Ve̦cāki.]

Avots: ME II, 906

IV ņur̂gt,

1): "ņur̂dît" ME. II, 906 zu verbessern in "ņur̂dzît"; ‡

2) "berzties" Hasenp.: tur bija tik daudz ļaužu, ka ņur̂dza ² vien.

Avots: EH II, 116

[IV ņur̂gt, -dzu Mar., Serben, Selsau, = ņur̂dît.]

Avots: ME II, 906

‡ pagurgt "?": citi ".. smejuoties pagurgdami (= wiederholt gurgdami?) Pas. XV, 167.

Avots: EH II, 135

‡ paspurgt, eine Weile schwirren: cīruļi paspurdz tur˙pat zem kājām Atpūta № 633, S. 6.

Avots: EH XIII, 175

sašļurgt, mit Geräusch hineinströmen: ūdens sašļurdze zemē Warkl.

Avots: ME III, 758

saspurgt,

1) sträuben:
s. spalvas (mit ùr ² ) Lis.;

2) schwirrend zusammenfliegen:
vistas saspurdza laktā Bauske.

Avots: ME III, 744

sažļurgt,

1) = sašļurgt Gr. - Buschhof (mit ùr ² ), Siuxt;

2) = samirkt: sažļurdzis kuoks Warkl.

Avots: ME III, 799

sažurgt C., = sažurbt 3.

Avots: ME III, 800

I šļurgt, schlaff, flau werden: man dūša sāka šļurgt Fest.

Avots: ME IV, 76

II šļurgt,

1) "(eine Flüssigkeit) in feinen Strahlen ausstürzen
(šļākt)"; kuo tu šļùrdz ² man ūdeni virsū? Kalz., Kokn.;

2) gierig und hörbar saufen
Smilten.

Avots: ME IV, 76

III šļur̂gt ² Gr. - Roop, (mit ùr ² ) Lös., Schwanb., Sessw., prs. -dzu, = šļakstêt: zābaki, piesūkušies ūdens, ejuot šļurdz Gr. - Roop; šļur̃gt "weich und nass werden" Nötk. Vgl. ļurgt.

Avots: ME IV, 76

*šmurgt, zu erschliessen aus aizšmurgt (vgl. šmurdzin).

Avots: ME IV, 87

šnurgt, šnurgstu, šnurgu, am Schnupfen leiden Biel. n. U.; rotzig sein (von Pferden) St., Bergm. n. U.; durch die Nase ziehn U.; weinen, niedergedrückt sein Fest.: kuo nu šnurgsti, pēc viss būs labi! Fest.; šnur̂gt (prs. -dzu) Lennew., vom Regen nass werden.

Avots: ME IV, 89

šņur̃gt Bl., -gstu, -gu, wegen Schnupfen, Schnäbe und andern Flüssen am Kopf unpass sein (besonders von Pferden) L., šnurgt, durch die Nase ziehn U.; am Schnupfen leiden Biel. n. U.; rotzig sein (von Pferden) St., Bergm. n. Ü. Leskien erinnert Nom. 459 an li. šniur̃kšlės "Nüstern", das freilich auch zu le. šņurkt gehören kann. Vgl. auch ņurgt II.

Avots: ME IV, 98

I spur̂gt ² ,

1): auch (schwirren;
mit ùr ² ) Saikava; ‡

3) brummen:
tā gan spurdz Pas. IX, 171.

Avots: EH II, 564

I spur̂gt ² Lin., spurgt U., Praes. spurgstu od. spurdzu, Praet. spurgu od. spurdzu,

1) prs. spur̂gstu ² Selg., Bauske, Arrasch, (mit ùr ² ) Lis., Gr.Buschhof oder spur̂dzu ² Dunika, (mit ur̂) Adleenen, (mit ur̃) Wandsen, Ruj., (mit ùr ² ) Warkl., prt. spur̂dzu ² Selg., Bauske, Arrasch, Dunika, (mit ur̃) Adleenen, (mit ur̃) Wandsen, Ruj., (mit ùr ² ) Lis., Gr.-Buschhof, Warkl., auch spurdzêt, -u, -ẽju, schwirren
U.; sich in der Luft drehend (u. dabei einen gewissen Laut von sich gebend) leuchten, glänzen (spur̃dzēt) Dunika: zīlīte spurdz, das Meischen läuft und schwirrt mit den Flügeln U. zīlīte spurdzēja pa zariem MWM. VI, 120. pār tevi zvirbulis spurdz IX, 855. spurdz cīrulis Apsk. v. J. 1903, S. 220. baluodīši spurdz ap viņa... galvu U. b. 85, 11. aiz ple̦ciem spārni spurdza ebenda. kalpuonītes... spurdza atpakal kruogā Seibolt. spurdzeklis spurgdams riņkī griežas Lasd. gane vērpj, ka spurdz vien JK. V,143; Pas. IV, 419 (aus Gramsden);

2) das Wasser aus dem Munde spritzen
U.; spritzen (intr.), prusten: ģīmi mazgādams viņš spur̂dza ² tik dikti, ka bē̦rni... atmuodās Janš. Dzimtene ² I, 80; pār uoļiem spuožas lāsas spurdz MWM. IX, 101. Refl. -tiês in pretī spurgties, widerstreben, widersprechen: par ezi... saucam katru, kas tūdaļ jau mīļuo pretī spurgties uotram Etn. III, 181. In der Bed. 2 wohl zu li. sparginù "duodu spraginė´ti" (bei Būga KSn. I, 106), mnd. sparken "Funken sprühen" u. a., vgl. Persson Beitr. 868 f. und Bezzenberger BB. XVII, 214. Hierher am Ende auch spurgties, wenn etwa von der Bed. "zappeln" auszugehen ist, vgl. auch spurga 3, spurdzinât(iês). Zu spurgt 1 vgl. spurdeklis, sowie die Bemerkung Waldes Vrgl. Wrtb. II, 673 (wo spurgt fürs falsche spargt einzusetzen ist).

Avots: ME III, 1031, 1032

II spurgt ! s. spurkt!

Avots: ME III, 1032

‡ spùrgt ² , -dzu Meiran, schnell und hörbar laufen od. fliegen.

Avots: EH II, 655

I ur̂gt, ‡

2) schnurren
(mit ur ² ) Mērdzine: kad kaķi glauda, viņš urdz.

Avots: EH II, 714

I ur̂gt, -dzu Aps., Bers., Smilten, = urdzêt Wid., Vīt.: kur urdza straujš avuots Janš. Bandavā II, 418. asins... urdza kâ jautrs . .. strautiņš A. Brigader Daugava 1928, S. 304. urdziņa urdz Vīt., Aps. Daneben mit k - urkt.

Avots: ME IV, 304

II urgt, -dzu Vīt. "pastāvīgi urdīt": viņš urdz tev apkart dienu un nakti. Subst. urdzējs Vīt. "urdītājs, kas vienmē̦r staigā purpinādams un urdidams". Zu urdzît? Oder identisch (wenn eigentlich: brummen ) mit urgt I?

Avots: ME IV, 304

uzgurgt, gurgelnd (von neuem) zum Vorschein kommen: avuotiņš uzgurdza ("citā vietā atkal nuo zemes iznāca") Bauske.

Avots: ME IV, 335

uzspurgt, emporschwirren, emporschnellen Turg. Pav. ūd. 22, Izglītība v. J. 1911. S. 175: nuo... ce̦ra uzspurdz kāds irbju pārītis Janš. Mežv. ļ. I, 153.

Avots: ME IV, 383

‡ žļur̂gt, zu erschliessen aus ‡ pìežļur̂gt und sažļurgt.

Avots: EH II, 820

žurgt, žurgstu, žurgu,

1) weichen
(intr.), nass, durchnässt werden U., Vīt., Adl., N. - Schwanb., Selsau, Tirsen, Zebrene, (mit ur̂ ) AP., Jürg.: ganiņš žurgst cauru dienu lietū AP. pastalas ir jau ilgi žurgušas Jürg. slapjdraņķī sākām žurgt; kamē̦r mājā tikām, bijām pa˙visam nuožurguši Vīt.;

2) saufen
(mit ur̂ ) Jürg.;

3) prs. žùrdz ² (III p.), III prt. žurdza, stark fliessen
Ludsen: kritumā ūdens žurdz.

Avots: ME IV, 833

žvurgt: kuļamā mašīna žvùrdz ² Warkl. n. Fil. mat. 104.

Avots: EH II, 824

žvurgt "?": lapsa žvurgdama krīt zemē Pas. I, 343. cirvis žvurgdams vien nuoskrēja VI, 467.

Avots: ME IV, 848

‡ àizspur̃kšêt, (Siuxt) àizspur̃kšķêt, = ‡ urgt">àizspurgt: tas aizspurkš (nuo Lizda) pruojām Kaudz. Vecpiebalga 80.

Avots: EH I, 51

‡ àizspurkt Nitau, = ‡ urgt">àizspurgt: putns aizspurca pruojām.

Avots: EH I, 51

izļur̂kt Kokn., Sessw., Ruj., izļurgt (bes. das Part. prt. izļudzis Golg., Smilt.), intr., ausweichen Etn. I, 137: izļurkušas pastalas C., Sessw.

Avots: ME I, 767

ļur̂dzêt ² [Līn.], auch [ļur̂dzît ² (?) Gudenieki], urgt">ļurgt, brodeln: putra vārās, ka ļurdz vien Gold. [ļur̂dzêt Mar., Trik., Bauske, ļur̃dzêt Schrunden, -dzu, -dzẽjüčaluot": strautiņš, pļāpa ļurdz. In Mar. u. a. wird mit ļ. auch das Geräusch bezeichnet, das beim Gehen mit durchnässten Pasteln zu horen ist: sabridis kājās; tik ļurdz vien!

Avots: ME II, 544

mur̂dzinât Blied., [Erlaa, Jürg., mur̃dzinât N.] Peb., C., Wolmarshof, Salis, Karls.], mur̂dzît [auch Nötk., PS., C., Jürg.], -u od. -ĩju, -ĩju Stn., Dnt., tr., quetschen, knautschen, quälen (namentlich kleine Tiere): kaķis murdzina peli. [bē̦rns mur̂ga kaķi C., PS.] bē̦rni mīl mur̂dzīt ² [Salisb.] mazus luopiņus Dnt. sāk viņš mani murdzināt BW. 6568. [nemùrdzini ² (wecke nicht) bē̦rna! Lös.] par velti man būtu viņu murdzīt au gša, vergebliche Mühe hätte ich, ihn aus dem Schlaf zu rütteln Seib. [kuo viņš tuos ļaudis mur̃dzina? C. (lässt lange warten od. quält unnütz arbeiten lassend). Zu murgt.]

Avots: ME II, 668

mur̃kšîtiês (unter murkšît),

2): "urgt">murgt, vārgt" (mit ur ) PV.; ‡

3) "mudžināties" (mit ur̃ ) AP.: dzijs sāk m.; ‡

4) sich in fremde Angelegenheiten mischen
AP.: kuo tu tur mur̃kšies, kad tev nav ne·kādas daļas! Zur Bed. vgl. auch izmurkšît.

Avots: EH I, 834

‡ I murkšt PV. "urgt">murgt, vārgt".

Avots: EH I, 834

nùogurdzêt (unter nùogurgt II): sniegs nuogurdzēja - auch Mesoten, N.-Peb. kaklā kas nuogurdz Kalz., Wessen.

Avots: EH II, 48

‡ nuorizgât Erwalen "nuodriskāties, atspurgt, apvazāties".

Avots: EH II, 81

nùospur̃dzêt, ‡

2) = nùospurgt 3 Dunika.

Avots: EH II, 90

[nùospurkšt Lis., = urgt">nùospurgt 3.]

Avots: ME II, 857

[nùospùrktiês PS., = urgti%C3%AAs">nùospurgtiês.]

Avots: ME II, 857

šmurdzin, Adv. zur Verstärkung von šmurgt: rubeņi cits pēc cita šmurdzin aizšmurdza (flogen laut schwirrend auf) Vīt.

Avots: ME IV, 87

spurdzeklis,

1) spur̃dze̦kls Dunika "was glänzt; was sich brummend in der Luft dreht"
Dunika; die Schnarre; der Brummkreisel Wid., Lasd.: cīruļi, kâ... nere̦dzamuos pavedienuos iesieti spur̃dzekļi, priecīgas skaņas tilinādami vērpās augšup Janš. Bandavā I, 17. zē̦ns grìezas kâ spurdze̦kls Dunika;

2) der Haussperling (passer domesticus
L.) RKr. VIII, 90. Nebst apr. spurglis (und gr. οποργίλος ?) "Sperling" (wozu Trautmann Wrtb. 275, Būga KSn. I, 107 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 666 f.) wohl zu spurgt I 1.

Avots: ME III, 1030

spurdzêt, s. spurgt I.

Avots: ME III, 1031

spurdzinât,

1) glänzende Blasen aufwerfen
U.: ai, menciņ, ze̦ltspārnīti, kam spurdzini jūriņā? BW. 30694; aus dem Munde sprudeln machen oder spritzen: spur̂dzināt ² ūdeni Bauske. spur̂dzināt ² ūdeni meitenēm virsū Nigr., (mit ùr ² ) Gr.-Buschhof;

2) = (s)purinât Oppek. n. U. Refl. -tiês, zappeln, sich abquälen Ar.; "purināties": baluoži ūdenī spur̃dzinâs Bershof. Woht zu spurgt I 2.

Avots: ME III, 1031

spur̃dzîtiês, -ĩjuôs, energisch betreiben, sich (mit etwas) beschäftigen: kungi sāk spurdzīties ar luopkuopību Ahs. n. RKt. XVII, 54. Wohl zu spurgtiês.

Avots: ME III, 1031

spurģis, eine eilig zu verrichtende Arbeit, die Hetze: vīram bija liels spurģis: saslima sieva, bija jābrauc pēc ve̦cmātes un dakteŗa Druw. viņējiem bija šuodien liels spurģis: tu-vuojās lietus debesis, siens jāgrābj, nezināja, kuo grābt un ķert ebenda. Zu spurgt I 1 ?

Avots: ME III, 1032

spurgulis,

1) = spurgala U.;

2) Beiname des Hopfens im
VL.: apenīt spurgulīt (Var.: spurgalvīti u. a.)! BW. 19523, 3 var.;

3) spur̃gulis Ruj., ein munteres
Wesen; spurguls Ruj. n. U., ein kleines, munteres Kind.;

4) "?": kâ spurguļi (Var.: sprunguļi, strunguļi u. a.) arājiņi BW. 9763 var.;

5) spur̃gulis, ein Zorniger
Ruj.; ein Nichtiger, ein Verwahrloster Nigr.;

6) spur̃gulis, eine Schnarre
Wandsen;

7) pakulu spur̃gulis, eine Hedeflocke
Bauske. In der Bed. 3 zu spurgt I.

Avots: ME III, 1032

spur̃kšêt Karls., spurkšêt U., spurkšķêt U., -u, -ẽju,

1) spurkšķêt Wessen, auch spurkstêt, schwirren
U.: tauriņa spārns maigi spurkšķē̦dams kūlās pret gultas galvgali Upītis Sieviete 262. (ve̦lni) sabē̦guši tuornī, ka spurkšķējis vien LP. V, 134. linus grieza kuopā, ka spurkšķēja un urkšķēja Avuots II, 264. spuole spurkšķ tinuot dzijas Gr.-Jungfernhof. ratiņš grìežuoties spur̃kšķ Grünwald. pa . . . pirkstiem lapas spurk-stē̦damas juoņiem atšķiŗas MWM. v. J. 1897, S. 283;

2) stark prusten
L., U.: spurkšķē̦dams šņāca cietā miegā A. XX, 645;

3) stark hörbare Winde fahren lassen
U. Vgl. spurkt I und spurgt I, sowie purkšļķ)êt.

Avots: ME III, 1032, 1033

I spùrkt PS., spurcu, = urgt">spurgt I 2 Smilt., Trik., Serb. n. U., prusten, "sich räuspern" : briežu māte spurkusi, ka Šņīlabam putu šņurguļi vien ap . . . de̦gunu dzīvuojuši A. XX, 232. kārtībnieks lamājās un spurca XVI, 299. ierēdņi . . . spurca smieklus par . . . spriedumu Laimiņš. Hinsichtlich des k vielleicht (vgl. Büga Aist. Stud. 169) mit purskât und poln. parskać "prusten" zu vergleichen.

Avots: ME III, 1033

II spurkt! urgt">spurgt! Interj. zur Bezeichnung des Schwirrens, des schnellen Auffliegens: spurgt! irbes gaisā LP. V, 107. pīlīte uz reizi spurgt! spārnuos un laužas laukā IV, 31. kâ vērsis pa˙galam, tâ pīle spurkt! 198.

Avots: ME III, 1033

II surdzêt oder surzêt, -u, -ẽju U., sauer sehen, murren, heulen und weinen. Zu li. surgti "wimmern, winseln" (vgl. auch Krček Grupy 53); daneben ein zurd(z)êt.

Avots: ME III, 1125

‡ II šurkt, = šļurgt II 1: elipanti sūkuši ūdeni ... un šurkuši (für *sļurkuši?) ārā Pas. VII, 349.

Avots: EH II, 658

urdzêt (li. urgėti "ворчать" bei Būga PФB. LXV, 323), -dzu, -dzẽju, rieselnd leise rauschen, murmeln Arrasch, Jürg., Salisb. (mit ur̃), Adl., Gr. - Buschhof, Saikava, Schwanb., Warkl. (mit ùr ² ), Smilten (mit ur̂ ), Bauske, Segew. (mit ur̂ ² ): strautiņš urdz Jauna Raža IV, 28 (ähnlich Austr. kal. 1893, S. 31). urdzēja... avuotiņš Janš. Dzimtene IV, 55 (ähnlich A. XX, 220). skumīgi urdz upītes Lautb. Lomi 30. upe lē̦ni urdz Skalbe Āb. 12. upe... jautri urdzēja A. Brigader Daugava I, 1521 (ähnlich MWM. XI, 111, Zalktis 1908, № 3, S. 105). dzirdēju ūdeni duobji un dusmīgi urdzam A. XI, 852. upes ūdentiņš lē̦ni urdz un čurkst Lautb. Lomi 90. avuotiņu ūdentiņš strautiņiem žigli te̦k un urdz 63. ūdens urdzē̦dams lāsēm pil nuo akmiņa Vēr. II, 1211. dūkstīs un urdziņās jau urdz un pukst jautra pavasara dzīvība Aps. Bag. radi 31. (figürlich) ceļi urdzēja kâ upes nuo ve̦zumiem A. Brigader Daugava 1928, S. 161. (bē̦rns) pūzdams nuo mutītes juocīgus burbulīšus, patīkami urdzē̦dams, kâ sarunādamies Druva III, 856. Zu urgt I.

Avots: ME IV, 303, 304

urkstêt -u, -ẽju,

1) knurren
Ahs. n. RKr. XVII, 60: suns ur̃kst Dond.;

2) grunzen
Ahs. n. RKr. XVII, 60: cūka urkst Etn. II, 51, N.-Peb.;

3) zornig brummen (undeutlich sprechen):
kamdēļ tâ urksti? vai nevari labi parunāt? Dond.;

4) bullern:
akaču ūdeņi urkst Veselis Netic. Toma mīlest. 7. zem viņa (= ūdens) vārījās un urkstēja dūņas Veselis Saules kaps. 99. urkstuoša lāste̦ku urdziņa Skalbe Kâ es 15. Zu urkt oder urgt I.

Avots: ME IV, 306

ùrkt ² Bers., Golg., Katharinenhof, Saikava, Sessw., brummen Lng.: tie dziedāja un urce Zvaigznītis SDP. III, Zu r. ворчáть "brummen", sloven, vrkati "gircen" u. a.; neben ur-k- ein ur-g- in urgt, urdzêt.

Avots: ME IV, 306

žurkt U., = urgt">žurgt, durchnässt werden.

Avots: ME IV, 834