urrināt
urrinât Wid., Mar., (mit ur̃) Ahs., Kurs., Līn., Mesoten, Wandsen, (mit ùr 2 ) Golg., Selsau, Stomersee, =urrât 1: cūkganis urrina cūkas mājās: urr, urr, urr, cūkās mājās! Ahs. n. RKr. XVII, 60. cūkgans pacēlis galvu un pus uz mājām, pus uz ganāmuo pulku atgrìezies, druoši . . . urrina: "urr! urr!" Lautb. Lomi 190.
Avots: ME IV, 307, 308
Avots: ME IV, 307, 308