uzairēt

uzairêt,

1) (hin)aufrudern
(tr.): uzairēt laivu uz se̦kluma;

2) rudernd stromaufwärts schaffen
(perfektiv): pret stŗaumi uzairēt laivu. Refl. -tiês,

1) rudernd stromaufwärts gelangen
(perfektiv): uzairēties pret straumi līdz kādai vietai;

2) sich hinaufschaukeln
Bers.

Avots: ME IV, 314, 315