uzbadīt

uzbadît,

1) (mit den Hbrnern) stossend (hin)aufheben:
vērsis viņu uzbadīja uz ragiem;

2) (mit den Hörnern) stossend an die Oberfläche gelangen lassen, hervorbringen:
tā tev puņņu uzbadīs BW. 35067. vērsis man uzbadīja asinis;

3) stochernd lockern
(perfektiv): uzbadīt rijā se̦ŗu. Lapiņš uzbadīja ...dārziņu Janš. Paipala 31.

Avots: ME IV, 316


uzbadīt

uzbadît, ‡ Subst. uzbadījums, stochernd Aufgelockertes: (ce̦lmainu zemi) sievietes ar ķekšiem un knaģiem ... uzbada, bet zē̦ni ... bārsta uzbadījumuos sē̦klu iekšā Janš. Līgava I, 453.

Avots: EH II, 717