uzcelˆt (li. užkélti "heraufheben"),

1) in die Hohe heben
U., aufheben: uzcelt papīru nuo grīdas. uzcelt bļuodu uz galda;

2) aufrichten, errichten, aufbauen
U.; kuo pa dienu uzcē̦luši (vom Bau einer Kirche gesagt), tuo par naktl nuoārdījls LP. VII, 358. gariņi nuogremdē uzce̦ltuo baznīcu 376;

3) (in ein Amt) einsetzen
(gew. iecelt): Pleša tika par ķēnīnu uzce̦lts Pas. II, 79 (aus Walk). uzcels vēl man ķēniņu! LP. IV, 87;

4) (etwas) aufbringen
U.: viņa tā vārda uzcēlēja, sie hat den Namen (das Wort) aufgebracht U. dziesmu dej ... neturiet ienaidiņu! ne tā mana uzcelšana (izsmiešana), tā senēja ve̦ca tiesa BW. 958. Refl. -tiês,

1) sich erheben, aufstehen:
uzcelties nuo krē̦sla, nuo galda, nuo gultas, nuo miega;

2) aufkommen:
autam zūduot uzcēlās ce̦pures RKr. XVI, 187. paltrakiem nuozūduot uzcēlās zakraki XVII, 30. Subst. uzcelˆšanâs, die Auferstehung.

Kļūdu labojums:
BW. 958. = BW. 958; 5) aufwecken: uzcels man vēl ķēniņu LP. IV, 87
jāizmet (zu streichen) fraze no LP. IV, 87.

Avots: ME IV, 320

uzcelt, ‡

5) aufwecken;
hierher gehört das ME. IV, 320 unter

3) gegebene Zitat aus LP. IV, 87; ‡

6) = uzraûdzêt Siuxt: paglabā man raugu, kâ u. alu! ‡

7) rühmen
Frauenb.: viņš sievas radus uzcēla, bet savējuos nuolika. Refl. -tiês,

1): kâ tuo vakaru ielikās gultā, tâ arī vairs neuzcēlās (genas nicht mehr)
Janš. Dzimtene II, 205;

2): kuolīdz tī stacija radās, ir Maduona (der Name M.)
ar uzcēlēs Saikava; ‡

3) unversehens (hin)aufgehoben werden
Kaltenbr.: cita pele labībā net uz ve̦zuma uzceļas ar klēpi.

Avots: EH II, 719