uzgaidīt

uzgaidît, (auf jem. od. etw.) warten (perfektiv): labāk es drusku tur uzgaidu nekâ nuose̦buojuos Purap. Kkt. 87. es tevi te uzgaidīšu. uzgaidāmā istaba, uzg. te̦lpa, das Wartezimmer, der Warteraum. Refl. -tiês, warten (perfektiv): lai viņi drusciņ uzgaidās Vīt. 93.

Avots: ME IV, 331