uzirt

I uzir̃t, hinaufrudern (tr.), stromaufwärts rudernd hinschaffen: Laivu uzirt pa straumi uz augšu. Refl. -tiês (li. užsiìrti "sich hinaufrudern"),

1) hinaufrudern
(intr.), stromaufwärts rudernd hingelangen: ar muokām uzīrās pret straumi līdz tai vietai. ar laiviņu uzīruos silienē irbes šaut BW. 11111, 5 var.;

2) man laiva uzĩrās uz akmens, beim Rudern stiess mein Boot versehentlich auf einen Stein.

Avots: ME IV, 336


uzirt

II uzirt, sich auf-, lostrennen (perfektiv): man svārku šuva uzirusi.

Avots: ME IV, 336