užināt

‡ I užinât "?": vīramāti diezgan mīļi užināju: ezīšam mīksta villa, - tuo paliku pagalvie Tdz. 46645.Refl. -tiês "?": Klētniece, pār gultu nuoliekusies, kaut kuo tur užinājās A. Upītis Laikmetu griežos II, 133.

Avots: EH II, 740


užināt

‡ II užinât, ein Schallverbum: mazi bē̦rni ... sasē̦duši saulītē kâ stradiņi užināja BW. V, 2173 1 .

Avots: EH II, 740