uzkūņaties
uzkūņâtiês Wolmarshof, uzkūņuôtiês, langsame, mühsame Bewegungen machend hinaufgelangen, sich erheben: braucējs uzkūņuojās ve̦zumā. viņš uzkūņājās sē̦du Niedra Kad mēn. dilst 50. ve̦zums uzkūņuojās uz ceļa.
Avots: ME IV, 348
Avots: ME IV, 348